Jēdzieni un atslēgvārdi: cikliskais bezdarbs, tā sekas, Oukena likums, valsts loma cikliskā bezdarba mazināšanā.
Bezdarba sekas
Cikliskā bezdarba sekas
1. Samazinās iedzīvotāju ienākumi (bezdarbnieki zaudē regulārus darba ienākumus, tādēļ samazinās viņu pirktspēja un dzīves līmenis).
2. Palielinās risks nespēt pildīt finanšu saistības (daļai bezdarbnieku kļūst grūtāk savlaicīgi veikt kredītu, līzinga un citu regulāro maksājumu saistības, jo bezdarbnieka pabalsts parasti ir mazāks par iepriekš saņemto darba algu un tā apmērs laika gaitā samazinās).
3. Samazinās patēriņš (iedzīvotāji tērē mazāk naudas precēm un pakalpojumiem, tādēļ samazinās uzņēmumu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte).
4. Samazinās uzņēmumu ražošanas apjoms un investīcijas (mazāka pieprasījuma dēļ uzņēmumi samazina ražošanu, atliek investīcijas un var būt spiesti atlaist vēl vairāk darbinieku).
5. Samazinās valsts budžeta ieņēmumi (samazinās nodokļu ieņēmumi, jo mazāk cilvēku strādā un samazinās patēriņš).
6. Palielinās valsts budžeta izdevumi (pieaug izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, pārkvalifikācijas programmām un citiem sociālās aizsardzības pasākumiem).
7. Samazinās reālais IKP (samazinoties ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, valstī tiek saražots mazāks preču un pakalpojumu apjoms).
8. Bezdarbnieki zaudē profesionālās prasmes (ilgstošs bezdarbs var mazināt kvalifikāciju, darba iemaņas un konkurētspēju darba tirgū).
9. Pieaug sociālā spriedze (palielinās sociālā nevienlīdzība, nabadzības risks un spriedze sabiedrībā).
10. Pasliktinās psiholoģiskā labklājība (ilgstošs bezdarbs var mazināt pašcieņu, motivāciju un ticību savām spējām, kā arī palielināt stresa un depresijas risku).
11. Var pieaugt sociālās problēmas (ilgstoša ekonomiskā lejupslīde var veicināt noziedzības, atkarību un citu sociālo problēmu pieaugumu, lai gan šo parādību ietekmē arī daudzi citi sociāli un demogrāfiski faktori, tādēļ tās nevar uzskatīt par tiešām un neizbēgamām bezdarba sekām).
1. Samazinās iedzīvotāju ienākumi (bezdarbnieki zaudē regulārus darba ienākumus, tādēļ samazinās viņu pirktspēja un dzīves līmenis).
2. Palielinās risks nespēt pildīt finanšu saistības (daļai bezdarbnieku kļūst grūtāk savlaicīgi veikt kredītu, līzinga un citu regulāro maksājumu saistības, jo bezdarbnieka pabalsts parasti ir mazāks par iepriekš saņemto darba algu un tā apmērs laika gaitā samazinās).
3. Samazinās patēriņš (iedzīvotāji tērē mazāk naudas precēm un pakalpojumiem, tādēļ samazinās uzņēmumu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte).
4. Samazinās uzņēmumu ražošanas apjoms un investīcijas (mazāka pieprasījuma dēļ uzņēmumi samazina ražošanu, atliek investīcijas un var būt spiesti atlaist vēl vairāk darbinieku).
5. Samazinās valsts budžeta ieņēmumi (samazinās nodokļu ieņēmumi, jo mazāk cilvēku strādā un samazinās patēriņš).
6. Palielinās valsts budžeta izdevumi (pieaug izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, pārkvalifikācijas programmām un citiem sociālās aizsardzības pasākumiem).
7. Samazinās reālais IKP (samazinoties ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, valstī tiek saražots mazāks preču un pakalpojumu apjoms).
8. Bezdarbnieki zaudē profesionālās prasmes (ilgstošs bezdarbs var mazināt kvalifikāciju, darba iemaņas un konkurētspēju darba tirgū).
9. Pieaug sociālā spriedze (palielinās sociālā nevienlīdzība, nabadzības risks un spriedze sabiedrībā).
10. Pasliktinās psiholoģiskā labklājība (ilgstošs bezdarbs var mazināt pašcieņu, motivāciju un ticību savām spējām, kā arī palielināt stresa un depresijas risku).
11. Var pieaugt sociālās problēmas (ilgstoša ekonomiskā lejupslīde var veicināt noziedzības, atkarību un citu sociālo problēmu pieaugumu, lai gan šo parādību ietekmē arī daudzi citi sociāli un demogrāfiski faktori, tādēļ tās nevar uzskatīt par tiešām un neizbēgamām bezdarba sekām).
Oukena likums
Bezdarbs sabiedrībai nodara zaudējumus. Ekonomists Artūrs Oukens atklāja, kā aprēķināt bezdarba radītos zaudējumus.
Oukena likums: ja cikliskā bezdarba līmenis par 1% pārsniedz dabisko bezdarbu, tad nesaražotais nominālais iekšzemes kopprodukts līdzinās 2,0%.
Koeficients 2,0% tiek noteikts empīriskā ceļā un tas katrā valstī ir atšķirīgs. Šī atšķirība ir 2% - 3% intervālā.
Koeficients 2,0% tiek noteikts empīriskā ceļā un tas katrā valstī ir atšķirīgs. Šī atšķirība ir 2% - 3% intervālā.
Piemērs:
Aprēķināsim valsts X zaudējumus bezdarba dēļ!
Valsts faktiskais IKP ir 5 662 miljoni eiro. Bezdarba līmenis valstī X ir 20,53%. Pieņemsim, ka valstī X dabiskā bezdarba līmenis ir 5%.
1) 20,53% - 5% = 15,53%
Tātad bezdarba līmenis valstī X par 15,53% pārsniedz dabiskā bezdarba līmeni.
2) 15,53% * 2,0% = 31.06%
Tātad valsts X nesaražoja 31,06% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tā kā valstī X faktiskais IKP ir 5 662 miljoni eiro, valsts X zaudējumi no potenciālā IKP ir:
3) 5 662 / (1 - 0,3106)= 8212, 94 milj. (eiro) (potenciālais IKP)
Valsts faktiskais IKP ir 5 662 miljoni eiro. Bezdarba līmenis valstī X ir 20,53%. Pieņemsim, ka valstī X dabiskā bezdarba līmenis ir 5%.
1) 20,53% - 5% = 15,53%
Tātad bezdarba līmenis valstī X par 15,53% pārsniedz dabiskā bezdarba līmeni.
2) 15,53% * 2,0% = 31.06%
Tātad valsts X nesaražoja 31,06% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tā kā valstī X faktiskais IKP ir 5 662 miljoni eiro, valsts X zaudējumi no potenciālā IKP ir:
3) 5 662 / (1 - 0,3106)= 8212, 94 milj. (eiro) (potenciālais IKP)
0,3106 * 8213 miljoni = 2550, 94 miljoni (eiro)
Kā samazināt bezdarbu?
Valsts nespēj ietekmēt frikcionālo, sezonālo un strukturālo bezdarbu, bet spēj ietekmēt ciklisko bezdarbu.
Valsts loma cikliskā bezdarba mazināšanā
1. Makroekonomiskās politikas īstenošana ekonomikas stabilizēšanai.
Valsts izmanto fiskālās un citas ekonomiskās politikas iespējas, lai novērstu pārāk strauju ekonomikas pārkaršanu vai mazinātu ekonomikas lejupslīdes sekas. Ekonomikas lejupslīdes laikā valsts var veicināt pieprasījumu, investīcijas un nodarbinātību, piemēram, 2023.–2025. gadā Latvijā, ekonomikas izaugsmei kļūstot lēnākai augsto enerģijas cenu, inflācijas un procentu likmju ietekmē, Latvija izmantoja valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus investīcijām infrastruktūrā, energoefektivitātē un uzņēmējdarbības atbalstam, lai mazinātu ekonomiskās lejupslīdes ietekmi.
Valsts izmanto fiskālās un citas ekonomiskās politikas iespējas, lai novērstu pārāk strauju ekonomikas pārkaršanu vai mazinātu ekonomikas lejupslīdes sekas. Ekonomikas lejupslīdes laikā valsts var veicināt pieprasījumu, investīcijas un nodarbinātību, piemēram, 2023.–2025. gadā Latvijā, ekonomikas izaugsmei kļūstot lēnākai augsto enerģijas cenu, inflācijas un procentu likmju ietekmē, Latvija izmantoja valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus investīcijām infrastruktūrā, energoefektivitātē un uzņēmējdarbības atbalstam, lai mazinātu ekonomiskās lejupslīdes ietekmi.
2. Fiskālās politikas izmantošana – valsts izdevumu un nodokļu politika.
Palielinot valsts investīcijas, atbalstot uzņēmumus vai īslaicīgi samazinot nodokļu slogu, iespējams palielināt kopējo pieprasījumu ekonomikā. Tas palīdz uzņēmumiem saglabāt ražošanu un darba vietas. Piemēram, Latvijā ekonomiskās aktivitātes veicināšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, valsts investīciju programmas un uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti, piemēram, digitalizācijas un energoefektivitātes projekti.
Palielinot valsts investīcijas, atbalstot uzņēmumus vai īslaicīgi samazinot nodokļu slogu, iespējams palielināt kopējo pieprasījumu ekonomikā. Tas palīdz uzņēmumiem saglabāt ražošanu un darba vietas. Piemēram, Latvijā ekonomiskās aktivitātes veicināšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, valsts investīciju programmas un uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti, piemēram, digitalizācijas un energoefektivitātes projekti.
3. Bezdarbnieku sociālās aizsardzības sistēmas nodrošināšana.
Valsts nosaka bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kārtību, apmēru, izmaksas ilgumu, kā arī tiesības un pienākumus bezdarbniekiem. Tas palīdz cilvēkiem saglabāt minimālus ienākumus darba meklēšanas laikā un vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū.) Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu un izmaksu Latvijā administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Pabalsta apmērs ir atkarīgs no personas apdrošināšanas iemaksu algas un darba stāža, bet tiesības uz pabalstu ir saistītas ar noteiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Valsts nosaka bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kārtību, apmēru, izmaksas ilgumu, kā arī tiesības un pienākumus bezdarbniekiem. Tas palīdz cilvēkiem saglabāt minimālus ienākumus darba meklēšanas laikā un vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū.) Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu un izmaksu Latvijā administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Pabalsta apmērs ir atkarīgs no personas apdrošināšanas iemaksu algas un darba stāža, bet tiesības uz pabalstu ir saistītas ar noteiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
4. Bezdarbnieka statusa piešķiršanas un uzraudzības sistēma.
Valsts organizē bezdarbnieku reģistrāciju, uzskaiti un darba meklēšanas procesu, lai nodrošinātu, ka atbalstu saņem cilvēki, kuri aktīvi meklē darbu un iesaistās nodarbinātības pasākumos. Šos pasākumus Latvijā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas reģistrē bezdarbniekus, piedāvā vakances, karjeras konsultācijas, apmācības, pārkvalifikācijas iespējas un citus nodarbinātības veicināšanas pasākumus.
Valsts organizē bezdarbnieku reģistrāciju, uzskaiti un darba meklēšanas procesu, lai nodrošinātu, ka atbalstu saņem cilvēki, kuri aktīvi meklē darbu un iesaistās nodarbinātības pasākumos. Šos pasākumus Latvijā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas reģistrē bezdarbniekus, piedāvā vakances, karjeras konsultācijas, apmācības, pārkvalifikācijas iespējas un citus nodarbinātības veicināšanas pasākumus.
5. Aktīvā darba tirgus politika – pārkvalifikācija un prasmju pilnveide.
Valsts palīdz bezdarbniekiem atjaunot vai iegūt darba tirgū nepieciešamās prasmes, lai ātrāk atrastu darbu. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad ekonomikas pārmaiņu dēļ samazinās pieprasījums pēc noteiktām profesijām. Latvijā NVA piedāvā profesionālās apmācības, kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, digitālo prasmju apguvi, kā arī karjeras konsultācijas. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā pieprasījums pēc darbiniekiem arvien vairāk mainās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas ietekmē.
Valsts palīdz bezdarbniekiem atjaunot vai iegūt darba tirgū nepieciešamās prasmes, lai ātrāk atrastu darbu. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad ekonomikas pārmaiņu dēļ samazinās pieprasījums pēc noteiktām profesijām. Latvijā NVA piedāvā profesionālās apmācības, kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, digitālo prasmju apguvi, kā arī karjeras konsultācijas. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā pieprasījums pēc darbiniekiem arvien vairāk mainās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas ietekmē.
6. Darba vietu saglabāšanas un radīšanas pasākumi.
Valsts var atbalstīt uzņēmumus, lai ekonomikas lejupslīdes laikā saglabātu darba vietas vai radītu jaunas. Šāds atbalsts palīdz samazināt masveida atlaišanas. Ekonomisko satricinājumu laikā Latvijā ir izmantoti darba devēju atbalsta mehānismi, piemēram, dīkstāves atbalsts Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī dažādas uzņēmējdarbības atbalsta programmas krīžu seku mazināšanai.
Valsts var atbalstīt uzņēmumus, lai ekonomikas lejupslīdes laikā saglabātu darba vietas vai radītu jaunas. Šāds atbalsts palīdz samazināt masveida atlaišanas. Ekonomisko satricinājumu laikā Latvijā ir izmantoti darba devēju atbalsta mehānismi, piemēram, dīkstāves atbalsts Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī dažādas uzņēmējdarbības atbalsta programmas krīžu seku mazināšanai.
7. Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšana.
Veicinot privātās un publiskās investīcijas, valsts palīdz palielināt ražošanu un pieprasījumu pēc darbaspēka. Ilgtermiņā tas samazina bezdarba risku.
Veicinot privātās un publiskās investīcijas, valsts palīdz palielināt ražošanu un pieprasījumu pēc darbaspēka. Ilgtermiņā tas samazina bezdarba risku.
Ir pieejama:
- LIAA Biznesa inkubācijas atbalsta programma (sniedz jauniem uzņēmumiem finanšu un nefinanšu atbalstu – konsultācijas, mentoru palīdzību, apmācības, tīklošanās iespējas un līdzfinansējumu uzņēmuma attīstībai).
- ALTUM atbalsta programmas uzņēmējiem (valsts attīstības finanšu institūcija nodrošina aizdevumus, garantijas un citus finanšu instrumentus, kas palīdz uzņēmumiem uzsākt vai paplašināt darbību).
- LIAA biznesa ideju konkursi un jaunuzņēmumu atbalsta pasākumi (tie palīdz cilvēkiem ar biznesa idejām attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, pārbaudīt idejas dzīvotspēju un piesaistīt finansējumu, piemēram, "Ideju kauss").
- Digitalizācijas un inovāciju atbalsta programmas (valsts un Eiropas Savienības finansējums palīdz uzņēmumiem ieviest jaunas tehnoloģijas, automatizēt procesus un palielināt konkurētspēju, piemēram, LIAA inovāciju vaučeru atbalsta programma, "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā".)
- Reģionālās uzņēmējdarbības veicināšana (uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi reģionos palīdz radīt darba vietas ārpus Rīgas un samazināt bezdarba atšķirības starp Latvijas teritorijām.)
8. Eksporta un konkurētspējas veicināšana.
Eksporta pieaugums palielina pieprasījumu pēc vietējās produkcijas, kas veicina uzņēmumu izaugsmi un jaunu darba vietu veidošanos. Latvijas uzņēmumu eksporta attīstību atbalsta valsts institūcijas, palīdzot uzņēmumiem apgūt jaunus ārvalstu tirgus un palielināt konkurētspēju.
Tomēr jāņem vērā, ka valsts nevar pilnībā novērst ekonomikas ciklus, jo tos ietekmē arī ārējie faktori – globālā ekonomikas situācija, energoresursu cenas, starptautiskā tirdzniecība un ģeopolitiskie notikumi.