11. Inflācija

Inflācija apzīmē cenu pieauguma procesu. Inflāciju mēra kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c.

Inflācija rodas divu cēloņu dēļ, atbilstoši kuriem izšķir divus inflācijas veidus.

 

"Pieprasījuma inflācijas cēlonis ir tas, ka patērētājiem ir daudz naudas un daudz naudas "skrien pakaļ" nelielam preču daudzumam.

Pieprasījuma inflāciju var samazināt, ja samazina naudas daudzumu vai palielina preču daudzumu, vai īsteno abus pasākumus.

 

Piedāvājuma inflācijas jeb izmaksu inflācijas cēlonis ir tas, ka ievērojami palielinās ražošanas izmaksas, preces kļūst dārgākas un par to pašu naudu var iegādāties mazāku preču daudzumu. Nauda kļūst mazvērtīga, naudas pirktspēja samazinās."

 

Inflācijas aprēķināšanai visbiežāk izmanto patēriņa cenu indeksu (PCI, angļu val. Consumer Price Index – CPI)

Patēriņa cenu indekss (PCI) raksturo vidējā patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmeņa izmaiņas noteiktā laika periodā salīdzinājumā ar bāzes periodu. PCI ir galvenais inflācijas rādītājs, ko Latvijā aprēķina Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

PCI aprēķins balstās uz patēriņa grozu, kurā ir iekļautas mājsaimniecību biežāk iegādātās preces un pakalpojumi. Patēriņa groza sastāvs un katras preču un pakalpojumu grupas īpatsvars tiek regulāri pārskatīts un atjaunināts atbilstoši mājsaimniecību patēriņa paradumu izmaiņām.

Katru mēnesi CSP apkopo desmitiem tūkstošu cenu novērojumu visā Latvijas teritorijā – tirdzniecības vietās, pakalpojumu sniegšanas vietās un interneta veikalos. Cenu dati tiek izmantoti, lai aprēķinātu PCI un novērtētu inflācijas līmeni valstī.

Pieaugot patēriņa cenu indeksam, samazinās naudas pirktspēja, jo par vienu un to pašu naudas summu iespējams iegādāties mazāku preču un pakalpojumu daudzumu. Savukārt PCI samazināšanās liecina par cenu līmeņa kritumu jeb deflāciju.

 

Patēriņa cenu indeksu aprēķina pēc šādas formulas:

 

 

Pastāv arī citas inflācijas mērvienības, kā, piemēram, IKP deflators, kuru parasti izmanto makroekonomiskos aprēķinos, lai novērtētu inflācijas ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.

IKP deflators ir cenu indekss, kas parāda visu valstī saražoto galaproduktu un pakalpojumu cenu līmeņa izmaiņas noteiktā periodā salīdzinājumā ar bāzes periodu, tādējādi ļaujot atšķirt nominālā IKP pieaugumu cenu izmaiņu un reālās ražošanas apjoma izmaiņu dēļ. 

1. Samazinās naudas pirktspēja (Inflācijai palielinoties, par vienu un to pašu naudas summu iespējams iegādāties mazāk preču un pakalpojumu, tādējādi samazinās iedzīvotāju reālie ienākumi un dzīves līmenis).

2. Samazinās cilvēku ar fiksētiem ienākumiem labklājība (Inflācijas laikā īpaši cieš cilvēki, kuru ienākumi netiek automātiski pielāgoti cenu pieaugumam, piemēram, pensionāri, pabalstu saņēmēji un darba ņēmēji ar nemainīgu algu. Viņu ienākumu pirktspēja samazinās, jo preču un pakalpojumu cenas pieaug ātrāk nekā ienākumi.).

3. Samazinās vēlme aizdot naudu (Inflācija mazina aizdevēju jeb kreditoru vēlmi izsniegt aizdevumus, jo pēc noteikta termiņa viņi saņems atpakaļ naudu ar mazāku pirktspēju. Par saņemto naudas summu nākotnē varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu nekā aizdevuma izsniegšanas brīdī.).

4. Palielinās procentu likmes kredītiem (Lai pasargātu sevi no inflācijas radītajiem zaudējumiem, kreditori paaugstina aizdevumu procentu likmes, ņemot vērā paredzamo inflācijas tempu.)
Procentu likmju sakarība:

Nominālā procentu likme = Reālā procentu likme + Inflācijas temps

Šo sakarību ekonomikā sauc par Fišera vienādojumu.
5. Aizņēmēji var iegūt, bet aizdevēji zaudēt, ja inflācija ir negaidīta (Inflācijas laikā aizņēmējam ir jāatmaksā aizdevums ar naudu, kuras pirktspēja ir samazinājusies. Tādēļ negaidītas inflācijas gadījumā ieguvēji var būt cilvēki un uzņēmumi ar fiksētas procentu likmes aizdevumiem, bet zaudētāji – kreditori.).
6. Samazinās uzkrājumu reālā vērtība (Ja naudas uzkrājumi netiek ieguldīti vai to ienesīgums ir zemāks par inflācijas tempu, samazinās uzkrājumu pirktspēja. Par to pašu naudas summu nākotnē varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu.).

7. Palielinās nenoteiktība ekonomikā (Augsta inflācija apgrūtina mājsaimniecību un uzņēmumu lēmumu pieņemšanu, jo kļūst grūtāk prognozēt nākotnes cenas, izmaksas, ienākumus un investīciju atdevi.).

8. Var samazināties uzņēmumu investīcijas un ekonomikas izaugsme (Augsta inflācija palielina uzņēmumu izmaksas un rada nenoteiktību, tāpēc uzņēmumi var atlikt investīciju projektus. Tas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt ražošanu un nodarbinātību.).

9. Var mainīties iedzīvotāju uzvedība un patēriņa paradumi (Straujas inflācijas laikā cilvēki biežāk izvēlas iegādāties preces ātrāk, pirms cenas vēl vairāk pieaug, vai arī samazina patēriņu, ja viņu ienākumi nepalielinās pietiekami ātri.).

10. Var pasliktināties valsts ekonomiskā situācija (Ilgstoši augsta inflācija var samazināt iedzīvotāju uzticību ekonomikai, vājināt valūtas pirktspēju un palielināt nepieciešamību pēc stingrākas monetārās politikas, piemēram, augstākām procentu likmēm.).

 

Mācību filmu par inflāciju Latvijā vari noskatīties šeit.

 

Ekonomikas izaugsmei ir nepieciešama cenu stabilitāte. Par to kā nodrošināt cenu stabilitāti valstī un "cīnīties" ar inflāciju un deflāciju vari noskatīties mācību filmu.