Jēdzieni un atslēgvārdi: ilgtspējīga attīstība, tās mērķi, ANO ilgtspējīgas attīstības programma un mērķi.
 
Ilgtspējīga attīstība
 
Mūsdienu ekonomikā viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, kā nodrošināt cilvēku labklājības pieaugumu, vienlaikus saglabājot iespējas nākamajām paaudzēm. Ilgstoši ekonomiskā attīstība galvenokārt tika saistīta ar ražošanas apjoma palielināšanos, jaunu darbavietu radīšanu un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Tomēr arvien vairāk kļuva skaidrs, ka strauja ekonomiskā izaugsme var radīt arī negatīvas sekas – dabas resursu izsīkšanu, vides piesārņojumu, klimata pārmaiņas un sociālo nevienlīdzību. Tāpēc mūsdienu ekonomikā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta ilgtspējīgai attīstībai.
Firefly_ģenerē attēlu- centrā aplis -Ilgtspējīga attīstība-;_ap to trīs savstarpēji pārklājoš 231141.png
 
 
ANO Pasaules un vides attīstības komisija 1987. gadā izveidoja ilgtspējīgas attīstības definīciju.
Ilgtspējīga attīstība nozīmē pašreizēju labklājības pieaugumu visiem iedzīvotājiem, taču tā, lai tas neapdraudētu labklājību nākotnē.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams saskaņot ekonomiskos, sociālos un vides mērķus.
  • Ekonomiskais mērķis - nodrošināt ekonomikas izaugsmi, efektivitāti, stabilitāti, attīstību, labklājību.
  • Sociālais mērķis - nodrošināt sociālo mieru, vienotu sabiedrību, sociālo taisnīgumu, nodrošināt cilvēka attīstības iespējas.
  • Vides mērķis - neatjaunojamo resursu aizvietošana ar atjaunojamiem resursiem, veselīgas dabas vides saglabāšana, nodrošināt fizisko, garīgo veselību.
2015. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pieņēma Programmu ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam (Agenda 2030), kurā noteikti 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi. Tie ir kopīgi mērķi visām pasaules valstīm, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, mazinātu nabadzību un nevienlīdzību, aizsargātu vidi un uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti.
Ilgtspējīgas attīstības mērķi aptver ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas, uzsverot, ka ilgtermiņa attīstība ir iespējama tikai tad, ja šīs jomas tiek attīstītas līdzsvaroti.
ano-globalie_merki_2030.jpg
 
Pasaules valstu iedalījums pēc to attīstības līmeņa
Pasaulē ir vairāk nekā 200 valstu ar atšķirīgām valstu ekonomikām, taču ekonomisti cenšas pēc dažādām pazīmēm šīs valstis iedalīt dažādās grupās.
  
Pasaules Bankas iedalījums:
  • Valstis ar augstiem ienākumiem;
  • Valstis ar vidējiem ienākumiem: virs vidējā ienākuma līmeņa, zem vidējā ienākuma līmeņa;
  • Valstis ar zemiem ienākumiem.
Valstīs ar augstiem ienākumiem parasti ir augsts dzīves līmenis, attīstīta infrastruktūra, modernas tehnoloģijas un augsta darba produktivitāte. Valstīs ar vidējiem ienākumiem ekonomika bieži strauji attīstās, tomēr tās var saskarties ar tādām problēmām kā ienākumu nevienlīdzība, nepietiekama infrastruktūra vai vides aizsardzības izaicinājumi. Valstīs ar zemiem ienākumiem biežāk sastopamas problēmas, kas saistītas ar ierobežotu pieeju izglītībai, veselības aprūpei, tehnoloģijām un ekonomiskajām iespējām.

Dažādām valstīm ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi atšķiras. Attīstītajās valstīs biežāk svarīgi ir samazināt piesārņojumu, pāriet uz tīrākiem enerģijas avotiem un veicināt atbildīgu patēriņu. Savukārt valstīm ar zemākiem ienākumiem būtiski ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi, samazināt nabadzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Ilgtspējīga attīstība ekonomikā nozīmē līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi, sabiedrības labklājību un vides aizsardzību. Mūsdienu ekonomikas galvenais jautājums nav tikai tas, cik daudz mēs saražojam, bet arī tas, kā mēs saražojam, kā izmantojam resursus un kādas sekas mūsu ekonomiskie lēmumi radīs nākotnē.
Atsauce:
Bilde: http://www.prlog.org/10119688-wwwsustainable-development-forecastcom-launches-new-website-our-planet-is-in-danger.html