"Sabiedrība nekad nespēj apmierināt visas vajadzības, jo ir ierobežoti resursi un sabiedrības rīcībā ir noteikta ražošanas tehnoloģija."
Ražošanas iespēju robeža parāda maksimālo produkcijas daudzumu, ko sabiedrība var iegūt ar esošo tehnoloģiju, efektīvi un pilnīgi izmantojot visus resursus.
Ražošanas iespēju robežas modelis ir izveidots, pieņemot, ka:
- sabiedrība ražo tikai divas preces - piemēram, krējumu (attēlosim uz vertikālās ass) un dīvānus (attēlosim uz horizontālās ass);
- sabiedrība šo preču ražošanai izmanto tās rīcībā visus esošos resursus;
- sabiedrība uzreiz nevar uzlabot esošās tehnoloģijas.
Aplūkosim piemēru. Pieņemsim, ka, izmantojot visus resursus, sabiedrība var saražot 45 vienības (tonnas) krējuma (A), tad sabiedrībai pilnīgi jāatsakās no dīvānu ražošanas (ražos 0 vienību), jo resursi ir ierobežoti. Savukārt, ražojot 18 dīvānus (F), sabiedrībai nāksies atteikties no krējuma ražošanas (ražos 0 vienības).
Taču atcerēsimies, ka pastāv kompromisa izvēle - ražot gan vienu, gan otru.
Sabiedrībai ir iespējas: ražot 35 tonnas krējuma un 12 dīvānus (D) vai arī 15 tonnas krējuma un 17 dīvānus (E).
Protams, šādu uzskaitījumu varētu turpināt. Attēlosim jau nosauktās iespējas ar modeli.
Lai varētu uzzīmēt ražošanas iespēju robežu, ērtības labad var sastādīt šādu shēmu:
Punkts | Krējums (t) | Dīvāni (gab.) |
A | \(45\) | \(0\) |
D | \(35\) | \(12\) |
E | \(15\) | \(17\) |
F | \(0\) | \(18\) |
Izmantosim matemātikā labi zināmās \(x\) un \(y\) koordinātu asis. Uz vertikālās ass attēlosim krējuma ražošanas iespējas, uz horizontālās - dīvānu ražošanas iespējas. Atliksim punktus - A; D; E; F - un savienosim tos.
Ko attēlo ražošanas iespēju robeža?
1) Ražošanas iespēju robeža attēlo maksimāli esošo preču daudzumu, ko var saražot ar esošiem resursiem. To parāda katrs punkts, kas atrodas uz ražošanas iespēju robežas, - A, D, E, F.
2) Ražošanas iespēju robeža var attēlot esošo ražošanas apjomu. Pieņemsim, ka to attēlo punkts C, no punkta C ir jānovelk horizontāla un vertikāla taisne pret attiecīgo asi, lai noteiktu, cik sabiedrība ražo krējuma un cik saražo dīvānu.
- Lai noteiktu, cik sabiedrība saražo krējuma punktā C, no šī punkta ir jānovelk perpendikulāra taisne pret saražotā krējuma daudzuma asi (vertikālo asi) - šajā gadījumā punktā C saražotā krējuma daudzums ir 20 tonnas.
- Lai noteiktu, cik sabiedrība saražo dīvānus punktā C, no šī punkta ir jānovelk perpendikulāra taisne pret saražoto dīvānu asi (horizontālo asi) un jānolasa skaitlis - šajā gadījumā sabiedrība punktā C saražo 5 dīvānus.
Svarīgi!
"Ja punkts atrodas zem ražošanas iespēju robežas, tad "ekonomisti" secina, ka ražošana ir neefektīva, netiek pilnīgi izmantoti sabiedrības rīcībā esošie resursi."
Mūsu apskatītajā gadījumā punkts C atrodas zem ražošanas iespēju robežas, tātad šajā punktā ražošana ir neefektīva.
"Ar efektīvu ražošanu ekonomisti saprot tādu situāciju, ka vienas preces ražošanu var palielināt, tikai samazinot kādas citas preces ražošanu. Neefektīva ir ražošana, ja vienlaikus var palielināt abu preču (krējuma, dīvānu) ražošanu."
3) Ar ražošanas iespēju robežas palīdzību var noteikt izmaksas, ja sabiedrība gribēs pārorientēt savu ražošanu.
Pieņemsim, ka sabiedrība ražo 35 tonnas krējuma un 12 dīvānus (D). Bet sabiedrība vēlas ražot 17 dīvānus (jeb pārorientēt ražošanu uz punktu E).
"Izvēle saistās ar alternatīvas izmaksām un izvēles izmaksas ir viss, no kā jāatsakās, pārorientējot ražošanu."
Lai palielinātu dīvānu ražošanu, sabiedrībai būs jāatsakās no 20 tonnām krējuma ražošanas (35t - 15t) - šīs būs sabiedrības alternatīvas izmaksas.
4) Sabiedrība, protams, gribētu sasniegt ražošanu punktā B - ražot 40 tonnas krējuma un 16 dīvānus, taču " ekonomisti", apskatot modeli, pateiks, ka pašlaik šādu preču daudzumu ar esošo tehnoloģiju un esošiem resursiem sabiedrība nav spējīga ražot. To varētu sasniegt, ja ieviestu ražīgākas tehnoloģijas, palielinātu resursus vai izdevīgi tirgotos ar citām valstīm.
Patēriņa iespēju robeža
Līdzīgs ekonomikas modelis ir patēriņu iespēju robeža.
Aplūkosim piemēru. Pieņemsim, ka vecāki dēlam iedeva 3 eiro. Viņa alternatīvas ir tos izlietot, vai nu ejot uz slidotavu, kuras biļetes cena ir 1 eiro, vai iztērējot, pērkot šokolādi par 0,50 eiro.
Veidosim ekonomikas modeli - patēriņu iespējas robežu.
Uz vertikālas ass atliksim iespējamos slidotavas apmeklējumus, uz horizontālās ass iespējamo šokolādes patēriņu. Patēriņa iespējas varam attēlot arī grafiski:
- Punkts A rāda, ka dēls var iztērēt 3 eiro, apmeklējot 3 reizes slidotavu un nenopērkot nevienu šokolādi.
- Punkts B parāda, ka dēls var iztērēt 3 eiro, apmeklējot 2 reizes slidotavu un nopērkot 2 šokolādes.
- Punkts D parada, ka dēls var iztērēt 3 eiro, apmeklējot 1 reizi slidotavu un nopērkot 4 šokolādes.
- Punkts C parāda, ka dēls var iztērēt 3 eiro, nopērkot 6 šokolādes un slidotavu neapmeklējot nemaz.