Svarīgi!
Darba cenu jeb darba algu ietekmē pieprasījums un piedāvājums.
Alga ir samaksa par cilvēka darba izmantošanu.
Apskatīsim tabulu, kurā apkopota alga apstrādājošā rūpniecībā dažādās valstīs 1992. gadā.
|
Valsts
|
Algas apstrādājošā rūpniecībā (USD stundā 1992. g.)
|
|
Vācija
|
26,90
|
|
Japāna
|
19,23
|
|
Itālija
|
19,00
|
|
ASV
|
15,81
|
|
Lielbritānija
|
14,61
|
|
Dienvidkoreja
|
4,93
|
|
Meksika
|
2,35
|
|
Indija
|
0,80
|
Vācijā strādnieks saņem, veicot to pašu darbu, ko veic kolēģis Indijā, 33,6 reizes vairāk. Vācijā darba devējs var maksāt 33,5 reizes lielāku algu, jo Vācijas strādnieka darbs ir daudz ražīgāks.
Darba ražīgumu nosaka:
- strādnieka nodrošinājums ar kapitālu (iekārtām, mašīnām, darbagaldiem). Rietumu valstīs tas ir daudz augstāks nekā Indijā. Līdz ar to vācu strādnieks var radīt lielāku gala produktu, un uzņēmējs var maksāt lielāku algu;
- resursu kvalitāte. Gala produkts būs kvalitatīvāks un to varēs saražot ar mazākām izmaksām, jo būs kvalitatīvāki resursi - dabas resursi, kapitāls, cilvēku resursi, tajā skaitā darbs;
- tehnoloģija un darba organizācija;
- darba kvalitāte. To būtiski paaugstina izglītība, augstāka kvalifikācija;
- tirgus ietilpība (noieta tirgus), Vācijā tas ir lielāks, nekā Indijā;
- sociālie, politiskie apstākļi, valsts ekonomiskā politika.
Grafikos var apskatīt darba līdzsvaru cenu Vācijā un Indijā!
Līdzsvara cena Vācijas tirgū apstrādājošā rūpniecībā veidosies, kad darba alga būs 26,90 USD stundā, bet Indijā, kad būs 0,80 USD stundā.
Ir svarīgi zināt, ko darīt, lai nākotnē saņemtu lielāku algu. Protams, gatavas pamācības, ko darīt - nav, taču ir dažādi ieteikumi, kā, piemēram:
- apgūt profesiju, kuru produkcija būs pieprasīta, kurā jūs varat radīt lielāku pievienoto vērtību;
- iegūt iespējami kvalitatīvāku izglītību. Cilvēki ar augstāko izglītību parasti pelna vairāk, nekā cilvēki bez tās.
- attīstīt savas spējas. Katrs cilvēks atšķiras ar savām spējām, tāpēc jācenšas attīstīt tādas spējas, kuru citiem nav.
- centies panākt, lai tavs darba rezultāts būtu vajadzīgs iespējami lielākam cilvēku skaitam.
- attīstīt spējas strādāt komandā ar citiem, uzņemties iniciatīvu, būt patstāvīgam;
- centies atrast draugus, paziņas;
- arvien populārāk kļūst mācīties visa mūža garumā - "mūžu dzīvo, mūžu mācies" - apgūt kaut ko jaunu, izmantot priekšrocības.
Darba samaksa Latvijā
Bruto alga (tautā tiek saukta "alga uz papīra") - naudas summa, ko saņem strādājošais (stundā, mēnesī).
Neto alga (tautā tiek saukta "alga uz rokas") - naudas summa, kuru strādnieks saņem "uz rokas", modernāk - tiek pārskaitīta uz darbinieka bankas kontu.
Bruto alga - nodokļi = Neto alga
Reālā alga - to preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par neto algu, esot noteiktam cenu līmenim.
Darba algas veidi:
-
Laika darba alga (maksā par nostrādāto laiku);
-
Gabaldarba alga (maksā par padarīto daudzumu);
-
Akorda alga (maksā par konkrēta darba veikšanu)
Neto darba algas aprēķins 2023. gadā
Lai aprēķinātu neto darba algu, ir jāzina:
-
Darba ņēmēja sociālā nodokļa likme -10,50%;
-
Neapliekamais minimums, ko aprēķina atkarībā no algas lieluma;
-
Atvieglojums par apgādājamo - 250 eiro par 1 apgādājamo.
-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis:
a) līdz 20 004 eiro gadā - 20%;
b) no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā - 23%;
c) virs 78 100 eiro gadā - 31%. -
Diferencētais neapliekamais minimums (mēnesī), kuru prognozē un aprēķina VID, sūtot paziņojumu EDS sistēmas lietotājiem.
Neto algas aprēķins
-
Sociālais nodoklis = Bruto alga * Sociālā nodokļa likme
-
Pielieto bruto algai atbilstošo Diferencēto neapliekamo minimumu, kuru aprēķina VID
-
Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā summa = Bruto alga - Sociālais nodoklis - Atvieglojumi par apgādāmajiem - Diferencētais neapliekamais minimums
-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis = Ar iedzīvotāju ienākumu apliekamā summa * Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme
-
Neto alga = Bruto alga - Sociālais nodoklis - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Piemērs:
Strādniekam 2023. gadā ir bruto alga 800 eiro, viņam ir divi bērni un VID prognozētais diferencētais neapliekamais minimums 82,14 eiro. Aprēķini strādnieka neto algu!
1) Sociālais nodoklis = 800 * 10,5% = 84 (eiro)
2) Summa par apgādājamiem (bērniem) = 2 * 250 = 500 (eiro).
3) Bruto alga ir starp 500 un 1200 eiro, piemēro VID prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu 82,14 (eiro)
3) Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā summa = 800 - 84 - 500 - 82,14 = 133,86 (eiro)
4) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa = 133,86 * 20% = 26,78 (eiro)
5) Neto alga = 800 - 84 - 26,78 = 689,22 (eiro)
Valsts iejaukšanās darba tirgū
Valsts nosaka minimālo algu, kas 2019. un 2020. gadā ir 430 eiro, 2021.gadā 500 eiro, 2023. gadā 620 eiro.
Minimālā alga - mazākā darba samaksa par pilnu darba slodzi.
Nosakot minimālo algu, valdība iejaucas darba tirgū (nosaka darba algas grīdu).
Aplūkosim, kas notiks, ja valdība paaugstinās minimālo darba algu.
Pieņemsim, ka tirgus līdzsvars veidotos, ja darba alga ir 200 eiro. Visi strādājošie, kas grib strādāt par šādu darba samaksu, darba tirgū tiek algoti (E). Ja alga būtu 180 eiro, uzņēmumi pieprasītu vairāk strādnieku (\(L_B\)). Tomēr darba piedāvājums būtu mazāks (\(L_A\)).
Starpība \(L_B-L_A\) ir dabiskais (brīvprātīgais) bezdarbs, jo cilvēki paši nepiekrīt strādāt par šādu algu.
Arī tad, ja alga ir 200 eiro, dabiskais bezdarbs saglabājas, bet tas ir mazāks (\(L_E-L_B\)).
Ja valdība paaugstinātu minimālo algu līdz 220 eiro, piedāvātais darba daudzums pieaug, bet darbaspēka pieprasījums samazinās. Veidosies piespiedu bezdarbs (\(E_60 - K\)), jo gribēs strādāt daudz vairāk, nekā uzņēmēji algos. Saglabāsies arī brīvprātīgais bezdarbs (K - F).
Algu paaugstināšanu pieprasa arī arodbiedrības.
"Arodbiedrība ir neatkarīga nevalstiskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar LR likumu "Par arodbiedrībām", citiem spēkā esošiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem.
Arodbiedrības mērķis – pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas veicinātu personības brīvu un vispusīgu attīstību."
Arodbiedrības cenšas panākt augstāku darba algu, iejaucoties darba mehānismā - tiek paaugstināta darba samaksa arodbiedrības biedriem, taču vienlaikus samazinās uzņēmumu vēlme pieņemt darbā šo arodbiedrību biedrus.