Bieži algoritmos ir darbības, kuras jāatkārto vairākas reizes pēc kārtas.
Piemēram, algoritms “Klucīšu torņa būvēšana” uzrakstīts ar 20 darbībām.
Algoritmā 5. – 8. darbība atkārtojas (5. darbība sakrīt ar 9., 13., 17. utt.), tāpēc algoritmu var pierakstīt īsāk:
Algoritms, kurā sākotnēji bija 20 punkti, pierakstīts ar 9 punktiem. Pirmās četras darbības nevar iekļaut ciklā, jo 4. darbībā klucītis tiek nolikts uz galda, nevis uz cita klucīša.
Cikls ir vienu un to pašu darbību daudzkārtēja atkārtošana.
Par ciklisku algoritmu sauc algoritmu, kurā noteiktas darbības tiek atkārtotas vairākas reizes.
Par ciklisku algoritmu sauc algoritmu, kurā noteiktas darbības tiek atkārtotas vairākas reizes.
Cikliskos algoritmos var būt:
- zināms, cik reižu konkrētās darbības jāatkārto (cikls ar skaitītāju);
- iepriekš nezināms atkārtošanas reižu skaits (jāformulē nosacījums, kad cikliskās darbības jābeidz pildīt, katru reizi šo nosacījumu pārbaudot).
Piemēram, algoritms žoga dēlīšu nokrāsošanai.
Ja ir zināms, cik žoga dēlīši jānokrāso (piemēram, 20), tad algoritms varētu izskatīties šādi:
- Paņemt krāsu un otu.
- Aiziet līdz žoga pirmajam dēlītim.
- Nokrāsot žoga dēlīti.
- Pāriet pie nākamā dēlīša.
- Atkārtot 3. un 4. soli 19 reizes.
Ja nav zināms žoga dēlīšu skaits, tad jāveido tāds algoritms, kurā pēc katra dēlīša nokrāsošanas tiek pārbaudīts nosacījums – vai ir vēl kāds nenokrāsots žoga dēlītis.
- Paņemt krāsu un otu.
- Aiziet līdz žoga pirmajam dēlītim.
- Nokrāsot žoga dēlīti.
- Vai ir vēl kāds nenokrāsots žoga dēlītis?
- Ja jā
Pāriet pie nākamā dēlīša.
Atkārtot 3. un 4. soli. - Citādi:
Beigt darbu.
Kā redzams apskatītajos piemēros, lai norādītu, kuras darbības un cik reizes jāatkārto, algoritmā ieraksta atsevišķu soli un tajā norāda, gan kuras darbības jāatkārto, gan cik reizes šīs darbības jāatkārto.