Ikdienas dzīvē jebkurš cilvēks izmanto dažādas lietas, produktus, lai apmierinātu savas pamatvajadzības. Nodrošinot savas pamatvajadzības, mēs izmantojam dažādus dabas resursus. Resursu daļas, kas paliek pāri nokļūst atkritumos.
Jebkuru priekšmetu vai vielu, kas izmantota un ko tās īpašnieks izmet kā nederīgu, sauc par atkritumiem.
Visbiežāk atkritumi veidojas no dažādām nevajadzīgām priekšmetu daļām, produktu iepakojumiem, pārtikas produktu atliekām.
Dažādos pētījumos analizēts, cik daudz atkritumus vidēji gadā saražo viens pasaules iedzīvotājs. 2018.gadā pasaulē kopumā saražota 2,1 Mt (mega tonnas) ar atkritumiem, tas ir tikpat daudz cik aptuveni svērtu 20 miljoni zilie vaļi.
Statistikas dati liecina, ka Latvijā 2020.gadā tika radīti sadzīves atkritumi 1 455 927 t apmērā.
Atkritumu veidošanās piemērs
Aplūkojot attēlu var redzēt, ka no ģimenes iepirkumu kastes atkritumos nonāk vairāki priekšmeti, piemēram, maizes, piena, brokastu pārslu, konservu iepakojumi, banānu mizas.
Kā samazināt atkritumu daudzumu?
Atkritumu daudzumu iespējams samazināt, ja vairākas reizes izmanto vienu un to pašu iepakojumu (pudeles, papīra kastes, skārda bundžas u.t.t.) vai izmantojot iepakojumus, kas īpaši ražoti tam, lai tos izmantotu atkārtoti. Dodoties uz veikalu, iepirkumi jāievieto auduma maisiņā, kuru iespējams izmantot atkārtoti. Atkritumus, kuri rodas no dažādiem augļiem un dārzeņiem (mizas, sēklas u.t.t.) iespējams kompostrēt jeb atstāt dabā sapūšanai. Izveidotais komposts (dabīgā atkritumu iznīcināšana) var būt noderīgs, lai barotu piemājas dārzā augošos augus.
Depozīta sistēma
Kopš 2022. gada 1. februāra Latvijā materiālu otrreizēja izmantošana tiek aktualizēta, izmantojot dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu.
Depozīta sistēma paredz, ka pircējam dzēriena iepakojuma iegādes brīdī ir jāiemaksā atsevišķa samaksa 10 centu apmērā jeb depozīta maksa. Pēc iepakojuma iztukšošanas depozīta maksu var saņemt atpakaļ, nododot izlietoto iepakojumu tam paredzētajā vietā – depozīta punktā. Latvijā darbojas divu veidu depozīta punkti – automatizētajā depozīta punktā iepakojumu var nodot taromātā, bet manuālajā depozīta punktā iepakojumu pieņem veikala pārdevējs. Depozīta sistēmā var nodot plastmasas (PET) un stikla dzērienu pudeles, kā arī alumīnija skārdenes. Iepakojumam ir jābūt pilnībā iztukšotam un tas nevar būt saplacināts vai būtiski bojāts, savukārt uz etiķetes jāatrodas skaidri nolasāmam svītrkodam un Latvijas depozīta zīmei, kas kalpo kā depozīta iepakojumu atpazīšanas simbols.
Depozīta sistēma paredz, ka pircējam dzēriena iepakojuma iegādes brīdī ir jāiemaksā atsevišķa samaksa 10 centu apmērā jeb depozīta maksa. Pēc iepakojuma iztukšošanas depozīta maksu var saņemt atpakaļ, nododot izlietoto iepakojumu tam paredzētajā vietā – depozīta punktā. Latvijā darbojas divu veidu depozīta punkti – automatizētajā depozīta punktā iepakojumu var nodot taromātā, bet manuālajā depozīta punktā iepakojumu pieņem veikala pārdevējs. Depozīta sistēmā var nodot plastmasas (PET) un stikla dzērienu pudeles, kā arī alumīnija skārdenes. Iepakojumam ir jābūt pilnībā iztukšotam un tas nevar būt saplacināts vai būtiski bojāts, savukārt uz etiķetes jāatrodas skaidri nolasāmam svītrkodam un Latvijas depozīta zīmei, kas kalpo kā depozīta iepakojumu atpazīšanas simbols.
Depozīta sistēmas simboli Latvijā
Depozīta sistēmas darbība
