Visi dzīvie organismi aug, attīstās un noveco. Laika gaitā notiek pārmaiņas un augi, dzīvnieki un cilvēki spēj vairoties, kā arī iegūst jaunu izskatu - ārējās pazīmes.
Augšana – organismu izmēru, ārējo pazīmju maiņa un attīstība.
Dzīves ilgums dažādiem organismiem ir atšķirīgs.
Apskatot dzīvos organismus dažādos attīstības laikos, var novērot to izmaiņas. Augiem attīstība lielākoties sākas ar sēklas dīgšanu, pēc tam izaug jaunais augs, kas vēlāk zied un veido augļus.
Ozola attīstība - sēklas dīgšana, jauns ozoliņš, ozola ziedi, ozols.
Tomāta attīstība - sēklas, jaunie stādi, zieds un augļi - tomāti.
Dzīvnieku attīstība notiek ļoti dažādi. Daļa dzīvnieku vairojas dējot olas, bet daļa dzemdējot mazuļus. Var novērot, ka dzīvniekiem augot, izmainās to izmērs, var mainīties spalvu krāsojums vai apmatojums, dažiem dzīvniekiem izaug ragi, kā arī ir citas izskata izmaiņas.
Ērgļa attīstība - ola, mazie ērglēni un pieaudzis ērglis.
Vistas attīstība - olas, cāļi un vistu tēviņš - gailis.
Brieža attīstība - briežu mātīte un mazulis pēc dzemdībām, briežu mazulis un pieaudzis briežu tēviņš.
Suņa attīstība - kucēns drīz pēc dzimšanas, kucēni un pieaudzis suns.
Īpaša attīstība ir vardēm un lielai daļai kukaiņu, tai skaitā tauriņiem. Tie attīstās ar pārvēršanos, jo katrs attīstības posms izskatās citādi un jaunie dzīvnieki nav līdzīgi pieaugušajam.
