Teorija

Vidi mums apkārt veido dzīvie organismi un nedzīvās dabas objekti. Nedzīvās dabas objekti ir, piemēram, laikapstākļi, gaiss un ūdens, bet dzīvie organismi ir augi, sēnes, dzīvnieki un arī cilvēki.
 
Dzīvie organismi_kopā.png
 
Dzīvie organismi ir sēnes, augi, dzīvnieki, kā arī cilvēki. Tās ir būtnes, kam ir dzīvības pazīmes.
Lai arī dzīvie organismi ir dažādi, tiem ir vairākas kopīgas dzīvības pazīmes.
 
Dzīvības pazīmes_shēma.png
 
1. Elpošana. Visi dzīvie organismi ieelpo skābekli un izelpo ogļskābo gāzi. Augi elpo ar ķermeņa virsmu, bet dzīvniekiem var būt dažādi elpošanas orgāni, piemēram, žaunas (zivīm) vai plaušas. Arī cilvēks elpo ar plaušām.
 
shutterstock_1544671184.jpg shutterstock_43590184.jpg shutterstock_737098762.jpg shutterstock_564100783.jpg
 
2. Augšana un attīstība. Aug, attīstās un noveco visas dzīvās būtnes. Izmaiņas var novērot, apskatot organismus dažādos vecumos. Sēņu attīstība un dzīves ilgums var būt vien dažas nedēļas. Eži dzīvo 2 līdz 5 gadus, bet lāči 30 līdz 50 gadus.
 
shutterstock_162682232.jpg shutterstock_766922587.jpg shutterstock_1187571787.jpg shutterstock_226689196.jpg
 
3. Barošanās ir nepieciešamo barības vielu uzņemšana. Augiem barošanās notiek daudz citādāk, nekā dzīvniekiem vai cilvēkiem. Augi paši spēj ražot sev barības vielas, ja tiem ir pietiekoši gaismas, ūdens un ogļskābās gāzes.
 
Fotosinteze.png
 
Dzīvnieki barojas, ēdot augus vai citus dzīvniekus.
 
shutterstock_533561926.jpg shutterstock_128704667.jpg shutterstock_1982413613.jpg
 
4. Kustība. Aktīva pārvietošanās un kustība vairāk novērojama dzīvniekiem. Viņiem ir dažādi pārvietošanās orgāni - spārni putniem, spuras zivīm un kājas, piemēram, stirnai un lūsim. Augu kustība ir daudz lēnāka, kā arī saistīta ar to augšanu un tiekšanos pēc gaismas.
 
shutterstock_70744276.jpg shutterstock_1923672830.jpg shutterstock_304031945.jpg shutterstock_210235387.jpg
 
5. Vairošanās. Visiem dzīvajiem organismiem ir svarīgi radīt pēcnācējus, lai organismi varētu pastāvēt. Lielākā daļa augu vairojas ar sēklām, sēnes ar sporām, bet dzīvnieki dēj olas vai dzemdē mazuļus.
 
shutterstock_712080757.jpg shutterstock_324089144.jpg shutterstock_59103358.jpg shutterstock_1930910786.jpg
 
6. Reaģēšana uz kairinājumu ļauj dzīvajiem organismiem sajust apkārtējo pasauli un rīkoties atbilstoši sajūtām. Dzīvnieki jūt smaržu, garšu, pieskārienus, kā arī var sadzirdēt apkārt esošās skaņas un redzēt vidi sev apkārt, un uz to reaģēt. Augiem reaģēšanu uz kairinājumu var novērot mazāk. Lielākoties tā ir reakcija uz gaismu, bet ir daži augi, kas sajūt pieskārienus, piemēram, kukaiņēdāji augi.
 
shutterstock_545542678.jpg shutterstock_1224479941.jpg shutterstock_1237112662.jpg shutterstock_454663162.jpg
 
7. Vielu izvadīšana ir organisma atbrīvošanās no nevajadzīgajām vielām. Dzīvniekiem ir speciāli orgāni, kas nodrošina šo procesu, bet augiem tādu nav. Augos liekais ūdens tiek izvadīts pa lapām.
 
shutterstock_450040981.jpg shutterstock_396924205.jpg