Ūdens dabā nepārtraukti riņķo. Tas iztvaiko, paceļas gaisā, atdziest un atkal nonāk atpakaļ uz zemes.
Nokrišņi ir viss ūdens, kas šķidrā vai cietā veidā nonāk uz zemes virsmas vai arī veidojas uz tās.
Ir vairāki nokrišņu veidi un to veids ir atkarīgs no gaisa temperatūras.
Lietus – nokrišņi ūdens pilienu veidā, nokļūst uz Zemes virsmas šķidrā veidā. Lietus var smidzināt, līt, gāzt. Ieklausies lietus skaņās!
Sniegs – nokrišņi baltu ledus kristālu veidā, kas aukstā laikā veidojas mākoņos un nokļūst uz Zemes cietā veidā.
Izlasi vairāk, kā rodas sniegpārsliņas šeit.
Krusa – nokrišņi ledus lodveida bumbiņu veidā, kas krīt no mākoņiem kopā ar lietus pilieniem. Krusa bieži vērojama kopā ar negaisu.
Migla – nokrišņi sīku ūdens pilieniņu veidā, kas uzkrājas tuvu Zemes virsmai esošajā gaisa slānī, gaisam kļūstot mazāk caurspīdīgam. Apgrūtināta tiek redzamība. Migla veidojas, ūdens tvaikam gaisā atdziestot un kondensējoties.
Rasa – nokrišņi ūdens pilieniņu veidā, kas kondensācijas rezultātā veidojas uz augu lapām un zāles, parasti vakarā, naktī, kad gaisa temperatūra pazeminās.
Sarma – nokrišņi sīku, baltu ledus kristāliņu nosēdumu veidā, kas izveidojies uz augu lapām, zariem, vadiem. Tā veidojas, ja pēc siltāka laika ziemā strauji paliek auksts.
Atsauce:
https://mape.skola2030.lv/materials, Dabaszinības 1.– 6.klase