Ūdens dažādie stāvokļi
Ūdens var būt 3 dažādos stāvokļos – šķidrā, cietā un gāzveida.
Ūdens stāvokļu maiņa jeb norise
Dažādās temperatūrās notiek ūdens stāvokļa maiņa – notiek kušana, sasalšana, iztvaikošana un kondensācija.
Istabas temperatūrā ūdens ir bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums. Tad saka, ka ūdens ir šķidrā stāvoklī.
Kad atdziestot ūdenim, temperatūra pazeminās līdz un zemāk, tas sasalst un kļūst ciets. Tāpēc ārā ziemā ir sniegs un ledus. Tāpēc arī saldētavā ieliktais ūdens pārvēršas par ledu.
Ūdens no šķidra stāvokļa pāriet cietā stāvoklī – notiek sasalšana.
Kad gaisa temperatūra paaugstinās virs , tad ledus un sniegs pakāpeniski kūst un kļūst šķidrs.
Piemēram, pavasarī, sasilstot gaisam, upē kūst ledus, saulē kūst lāstekas. Glāzē ieliktais ledus istabas temperatūrā izkūst.
Ūdens no cieta stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī – notiek kušana.
Šķidram ūdenim sasilstot, tas pamazām iztvaiko un kļūst par gāzveida vielu. Tāpēc siltās dienās ūdens peļķēs pamazām pazūd. Daļa ūdens iesūcas zemē, bet daļa iztvaiko.
Ūdens iztvaiko arī no ūdenstilpēm. Kaut arī mēs to neredzam, bet gaisā vienmēr ir ūdens tvaiki, kas veido gaisa mitrumu.
Ūdens tvaiku mēs labi varam redzēt, kad vāram ūdeni, gludinām drēbes, dzeram karstu tēju.
Ūdens no šķidra stāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī – notiek iztvaikošana.
Kad ūdens tvaiks, mitrs gaiss atdziest, tas kondensējas – pārvēršas atpakaļ ūdens pilieniņos, tas atkal kļūst šķidrs. Dabā tas parādās kā balta migla. Mājās kondensēšanu var novērot gan uz loga rūts, dzēriena glāzes ārpuses, gan uz katla vāka kad vāra ēdienu.
Ūdens no gāzveida stāvokļa atkal pārvēršas šķidrā stāvoklī – notiek kondensācija.
Ūdens aprite dabā
Ūdens pastāv, pāriet citos stāvokļos un pārvietojas dabā nepārtraukti. Ūdens vienmēr ir kustībā.
