Teorija

Atkarībā no mākoņu daudzuma var būt saulains, daļēji mākoņains vai apmācies laiks.
Mākoņus veido sīki ūdens pilieniņi augstu gaisā. Tie atšķiras pēc krāsas un formas un mēs pēc izskata tos dažādi apzīmējam.
Spalvu mākoņi – augstu gaisā balti, viegli "izplūkāti" mākoņi, kas līdzinās putna spalvām. Šajos mākoņos neveidojas nokrišņi. Tie redzami saulainā laikā.
 
clouds-2716_960_720.jpg barn-5979501_960_720.jpg
 
Baltie gubu mākoņi – dažādā augstumā esošie mākoņi, kas atgādina vates pikas, mazas, baltas kaudzītes (gubas). Kamēr gubu mākoņi ir gaišā krāsā, nokrišņus tie nenes.
 
clouds-1117584_960_720.jpg spring-6258366_960_720.jpg
 
Lietus gubu mākoņi – tumši gubu mākoņi, kuros sakrājušies ūdens pilieni. Jo vairāk tajos ir sakrājušies ūdens pilieni, jo mākoņi ir tumšāki. Šādi mākoņi atnes nokrišņus lietus, sniega vai krusas veidā. Vasarā tie var atnest arī pērkona negaisu.
 
campaign-5271885_960_720.jpg nature-3178566_960_720.jpg
 
No lietus gubu mākoņiem var līt, snigt vai krist krusa. To ietekmē gaisa temperatūra.
 
Slāņu mākoņi – mākoņi, kas vienmērīgi noklājuši visas debesis. Visbiežāk tie ir pelēkā krāsā, bet var būt arī baltā vai zilganā nokrāsā. Šādi mākoņi var atnest ilgstošus nokrišņus lietus vai sniega veidā.
 
Marekidze Shutterstock.jpg barn-6122384_960_720.jpg
 
Atsauce:
https://mape.skola2030.lv/materials, Dabaszinības 1.– 6.klase