Abinieki ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Tēviņiem ir sēklinieki, kuros rodas sperma, bet mātītēm olnīcas, kurās attīstās olšūnas jeb ikri.
Latvijā dzīvojošajiem abiniekiem ir raksturīga ārējā apaugļošanās - dzimumšūnu saplūšana notiek ūdenī.
Vairošanās aktivitāti abiniekiem ietekmē dienas garums un temperatūra. Pavasarī abinieki migrē uz ūdenskrātuvēm.
Varžu un krupju tēviņiem raksturīgas kāzu ,,dziesmas" - saucieni, ar kuriem pievilina mātītes. Smilšu krupja nārsta saucieni
Varžu olas ir melnas, lai labāk absorbētu Saules siltumu.
Kad mātīte gatavojas nērst ikrus, tēviņš apņem mātīti ar priekškājām un izdētos ikrus apšļāc ar spermu.
No apaugļotajiem ikriem attīstās kāpuri jeb kurkuļi. Dažu mēnešu laikā notiek pārvērtības, kuru rezultātā kāpurs attīstās par vardi, kas spēj iznākt no ūdens un elpot atmosfēras gaisu.
Vardes attīstības stadijas:
- A Apaugļotie ikri
- B Kāpuri, kuri atgādina zivju mazuļus. Tiem galvas sānos redzamas žaunu bārkstis. Mazuļi ēd aļģes.
- C Žaunas pakāpeniski pazūd, sāk attīstīties plaušas.
- D Izveidojas pakaļkājas.
- E Izveidojas priekškājas, aste pamazām izzūd.
- F Ir attīstījusies varde, kura spēj uzturēties gan uz sauszemes, gan ūdenī.