Kā formulēt hipotēzi un grupēt lielumus?
Pētniecība parasti sākas ar informācijas apkopošanu, novērojumu apkopošanu.
Pamatojoties uz apkopoto informāciju, pētnieks formulē pētāmo problēmu (jautājumu, kas izsaka pētījuma būtību) un izsaka pieņēmumu jeb hipotēzi. Vadoties pēc pētāmās problēmas, pētnieks veic eksperimentus.
Piemērs:
Situācijas apraksts. Zariņu ģimenē aug sešpadsmitgadīgi dvīņi - Jānis un Pēteris. Abi zēni 5 reizes nedēļā trenējas florbolā. Pēteris ir pārliecināts nesmēķētājs, bet Jānis apmēram divas reizes dienā uzsmēķē, jo uzskata, ka tas relaksē. Lai atrisinātu savstarpējo strīdu par smēķēšanas ietekmi, zēni nolemj izpētīt, kā atšķiras smēķētāja un nesmēķētāja pulsa reakcija uz fizisko slodzi - hanteļu cilāšanu 20 reizes minūtē.
Pētāmā problēma ir jāizloba no situācijas apraksta, parasti tā ir jautājuma formā:
Kā atšķiras smēķētāja un nesmēķētāja pulsa reakcija uz fizisko slodzi?
Neatkarīgais lielums tiek mainīts.
Šajā eksperimentā tiek mainītas eksperimenta personas - smēķētājs un nesmēķētājs.
Atkarīgais lielums tiek mērīts.
Šajā eksperimentā tiks mērīts pulsa biežums vienā minūtē slodzes - hanteļu cilāšanas ietekmē.
Fiksētie lielumi ir nemainīgi.
Šajā eksperimentā fiksēts ir hanteļu cilāšanas laiks - 1 minūte un hanteļu svars - 1 kg un eksperimenta personu vienāda fiziskā sagatavotība.
Hipotēze ir pieņēmums, kādi varētu būt rezultāti.
Katrs no zēniem izteica savu hipotēzi. Pēteris: smēķētāja pulsa biežums slodzes rezultātā būs lielāks kā nesmēķētāja pulsa biežums. Jānis: smēķētāja un nesmēķētāja pulsa biežums pēc slodzes neatšķirsies.