1. Vizuālie dzejoļi

Šāda tipa dzejoļi tika rakstīti jau 3.gs. pirms mūsu ēras. Piemēram, sengrieķu dzejnieks Rodas Sīmijs rakstīja vizuālos dzejoļus, kuri veidoja olas, āvas vai spārnu attēlu, savukārt viduslaiku mūki savus vizuālos dzejoļus rakstīja tā, lai veidotos krusts vai astoņstaru zvaigzne.

Īpaši iecienīti šie dzejoļi bija baroka laikā, 17.gadsimtā, piemēram, dzejnieks Džordžs Herberts (1593-1633) rakstīja šāda tipa dzejoļus.

20.gadsimtā vizuālos dzejoļu savu ideju paušanai izmantoja futūrisma virziena pārstāvji.

Franču dzejnieks, viens no 20.gadsimta sākuma Eiropas avangarda spilgtākajiem pārstāvjiem. Bērnību pavadīja Itālijā, 1899.gadā ģimene pārcēlās uz Parīzi. Kopš 1910.gada aktīvi darbojās publicistikā, rakstīja hronikas žurnālam "Mercure de France", žurnālam "Paris-journal" tika rakstītas kritikas. Apolinērs rakstīja arī publikācijas par moderno mākslu. Draudzējās ar jaunajiem māksliniekiem - modernās mākslas pārstāvjiem Pablo Pikaso, Andrē Derēnu, Morisu de Vlaminku. 1917.gada pavasarī uzstājās ar manifestu par nākotnes mākslu "Jaunais gars". 1918.gadā publicēja vizuālo dzejoļu krājumu "Kaligrammas".

Šo dzejas veidu bieži vien dēvē par vizuālajiem dzejoļiem.

Konkrētai dzejai vārdu saturs ir vienlīdz nozīmīgs ar attēlu, kuru veido dzejas teksts (teksta vārdi veido attēlu, kas atspoguļo teksta saturu). Termins radās 20.gadsimta 50. gados. Pirmie konkrētie dzejoļi tika demonstrēti Internacionālajā izstādē Brazīlijā 1956.gadā, bet konkrēto dzejoļu manifests tika publicēts divus gadus vēlāk. Viens no šī virziena pārstāvjiem - brazīliešu dzejnieks Augusto de Kampus.

To dēvē arī par vienu no konkrētās dzejas paveidiem, lai arī vēsturiski radies krietni agrāk.

Mikrokaligrāfija ir ebreju kaligrammas veids, radies 9.gadsimtā. Tiek veidots zīmējums, izmantojot Svēto Rakstu (Bībeles) tekstu, zīmējums atspoguļo teksta saturu.

Mikrogrāfija parasti tiek veidota melnbalta.

Šādu pat principu kaligrāfijā izmanto arī arābu mākslinieki un dzejnieki.