Abstrakcionisms – 20. gadsimta mākslas virziens, viens no modernās mākslas virzieniem. Izveidojās 20. gadsimta pirmajos 10 gados vienlaicīgi vairākās Eiropas valstīs. Par pirmo abstrakto kompozīciju uzskata Vasilija Kandinska darbu bez nosaukuma (1910. gads).
Attēlā – pirmā abstraktā kompozīcija
Mākslinieki neattēlo konkrētus apkārtējās pasaules objektus. Abstrakcionisma mākslas darbus veido tikai abstrakti elementi, piemēram, līnijas, krāsu laukumi. Šo mākslas virzienu dēvē par absolūto mākslu, bezpriekšmetisko vai konfiguratīvo mākslu. Abstrakcionisma uzdevums – pētīt krāsu dinamiskās kvalitātes.
Attēlā – "Kompozīcija" (Oto Freindlihs, 1911)
Bieži vien abstrakcionisma pārstāvju mākslas darbi bija liela izmēra (piemēram, 6 m x 16 m), krāsa tika nevis uzklāta, bet uzšļakstīta, izlieta uz audekla.
Par abstrakcionisma pamatlicējiem uzskata krievu māksliniekus Vasiliju Kandinski (1866-1944) un Kazimiru Maļeviču (1879-1935), nīderlandieti Pītu Mondrianu (1872-1944), franču mākslinieku Robertu Delonē (1885-1941) un čehu mākslinieku Františeku Kupku (1871-1957).
Attēlā – Vasilijs Kandinskis
Attēlā – Kazimirs Maļevičs
Attēlā – Roberts Delonē
Izšķir divu veidu abstrakcionismu – ģeometrisko abstrakcionismu un abstrakto ekspresionismu.
Ģeometriskais abstrakcionisms
Ģeometriskais abstrakcionisms ir racionāls, tas nepauž emocijas. Kompozīcijas veido dažādas ģeometriskas formas, taisnas un lauztas līnijas.
Viens no ģeometriskā abstrakcionisma pārstāvjiem ir Kazimirs Maļevičs, kas uzgleznoja kompozīciju "Melnais kvadrāts" (1915). Maļevičs savās kompozīcijās izmantoja ģeometriskas figūras.
Attēlā – "Melnais kvadrāts"
Attēlā – "Supremātistu kompozīcija" (1916)
Savukārt Pīts Mondriāns kompozīcijas veidoja no melnām līnijām, baltiem un pamatkrāsu laukumiem. Kompozīcijām netika doti nosaukumi – tās dēvēja par "Kompozīcija Nr.1", "Kompozīcija Nr.2" u.c.
Attēlā – "Kompozīcija Nr. 10"
Abstraktais ekspresionisms
Abstraktais ekspresionisms izveidojās 20. gadsimta 40. gados Amerikā. Mākslinieki savā darbā pauda savas tā brīža emocijas, noskaņojumu. Tika gleznoti liela formāta darbi.
Attēlā – abstraktā ekspresionisma kompozīcija
Izmantoja dažādas krāsas, taču dominēja melnā un baltā krāsa, pelēkie toņi, kas papildināti ar košām pamatkrāsām. Krāsa tika klāta lieliem, plašiem triepieniem, tā tika pilināta, dažkārt to uzšļakstīja, uzlēja uz audekla.
Attēlā – abstraktā ekspresionisma kompozīcija, gleznota plašiem triepieniem
Papildinformācija