Arhitektūra – mākslas veids, kas rada telpisku vidi cilvēku dzīves procesu norisei.
Florences Ziedu katedrāle (Itālija) pārveidoja 15. gadsimta pilsētas kopainu
Par arhitektūru dēvē arī dabas un celtņu (būvju) vienotību, kas veido konkrētu vidi.
Dievnams saplūst ar apkārtējo vidi
Celtne – celtniecībā radīts objekts vai to kopums. Celtniecība – būvju, infrastruktūras (transporta, enerģētikas, ūdensapgādes sistēmas) projektēšana, būvēšana un paplašināšana.
Jaunā pilsēta (Honkonga, 1980. gadu beigas)
Arhitektūra rada organizētu vidi, kas nepieciešama cilvēka dzīvei un darbībai.
Jaunās pilsētas parks
Arhitektūrā cieši saistītas šo objektu funkcionālās īpašības (kādam nolūkam ēkas radītas), tehniskās īpašības (cik tās būs izturīgas, cik ilgi kalpos), estētiskās īpašības un mākslinieciskā nozīme.
Arhitektūras vizuālie izteiksmes līdzekļi – telpu plānojums, izvietojums, mākslu sintēze, materiālu faktūra un krāsa, īpaši kompozīcijas paņēmieni (proporcijas, mērogs, ritms, apjoms, simetrija, asimetrija, kontrasts).
- Telpu plānojums un izvietojums – tiem pārdomāts telpu izmērs, to izvietojums ēkā, logu atrašanās vieta, kāpņu izvietojums, ja ēkai paredzēti vairāki stāvi.
Bramante spirālveida kāpnes, Vatikāna muzejs (Vatikāns, 1932)
- Mākslu sintēze (apvienošana) – arhitektūra tiek apvienota ar glezniecību un tēlniecību.
Arhitektūras objektu dekorēšanā izmanto sienu un griestu gleznojumus.
Barberīni pils griestu gleznojums (Roma, 1633 – 1639)
Telpas, fasādes rotāšanā izmanto skulptūras, ciļņus un pilastrus (plakanus, vertikālus sienas izvirzījumus, kas apstrādāti ordera kolonnas veidā).
Ēkas ieeju rotā ciļņi (Parīze, 1901)
- Faktūra un krāsa – fakturēta (nelīdzena) virsma padara arhitektūras objektu interesantāku.
Galerijas virsma ir nelīdzena – fakturēta
Arī krāsas optiskās īpašības ietekmē celtnes uztveri. Piemēram, tumšas krāsas materiāli rada smagnējības iespaidu. Savukārt gaišie toņi rada viegluma un gaisīguma ilūziju.
Gaišās krāsas rada viegluma ilūziju (Ģeoloģijas muzejs, Budapešta, 1898 – 1899)
- Proporcija – arhitektūrā izmantoto elementu platuma un augstuma attiecība. Viens no nozīmīgākajiem lielumiem harmoniska objekta uzbūvēšanai. Arhitektūrā proporciju izvēle saistīta ar vidusmēra cilvēka augumu, uzvedības īpatnībām. Šīs īpašības tiek ņemtas vērā, lai uzbūvētu tādu celtni, kurā cilvēks justos ērti, droši un nepiespiesti.
- Mērogs – visu ēkas parametru (platums, augstums) attiecība pret vidusmēra cilvēka augumu.
- Ritms – noteiktu elementu sistemātiska atkārtošanās noteiktā intervālā. Metrisko ritmu veido vienādu elementu kopas, kuras atkārtojas vienādos intervālos.
Kolonnas, kas izkārtotas pa pāriem, ēkas fasādē veido metrisku ritmu (Svētā Pāvila katedrāle, Londona, 1672 – 1710)
Pieaugot vai samazinoties elementu skaitam vai intervālam starp tiem vienā virzienā, ritms kļūst dinamisks. Savukārt, ja vienādi elementi izkārtoti vienādos intervālos, ritms ir statisks.
Vienādas kolonnas izkārtotas vienādos intervālos
- Apjoms – šo lielumu nosaka augstums, platums un dziļums.
- Simetrija – līdzsvarots elementu izvietojums attiecībā pret simetrijas asi. Simetrijas ass – taisne, kas sadala vienu figūru divās vienādās daļās. Šīs daļas ir viena otras spoguļattēls attiecībā pret šo taisni. Simetrija rada statisku efektu, miera sajūtu un iespaidu, ka ēka ir izturīga.
Ēku veidojošie elementi izkārtoti simetriski attiecībā pret simetrijas centru (Svētā Kārļa baznīca, Vīne, 1716 – 1737)
- Asimetrija – pretstats simetrijai, simetrijas trūkums. Celtnes divas daļas attiecībā pret simetrijas asi ir dažādas. Asimetrija rada dinamisku efektu. Kombinējot asimetriju ar simetriju, rada līdzsvara sajūtu.
Asimetriska celtne (operas nams "Auditorio de Tenerife", Tenerife, 2003)
- Kontrasts – dažādu elementu pretnostatīšana (līnijas, apjomi, izmēri).
Liela izmēra arkas 1. stāvā kontrastē ar maza izmēra arkām 2.stāvā (Dodžu pils, Venēcija, 1340)