Svarīgi!
Faktūra – īpaši izveidota vai dabiska nelīdzena virsma, izmantota vai attēlota mākslas darbā. Faktūras uztveri veicina tauste un redze.
Attēlā – biezi krāsas triepieni rada fakturētu virsmu
Ar faktūras palīdzību var radīt mākslas darba uzmanības centru, akcentēt kādu no kompozīcijas daļām. Faktūra glezniecībā vai grafikā palīdz radīt telpas ilūziju.
Savos mākslas darbos mākslinieki izmanto divu veidu faktūras.
Reālās faktūras
Mākslinieks izmanto noteikta materiāla virsmas dabiskās īpašības. Piemēram, strādājot ar koku, akcentē koka šķiedru rakstu – gadskārtas, zaru atrašanās vietas.
Attēlā – koka šķiedras raksts
Gleznojot vietām ieklāj biezāku krāsu slāni.
Attēlā – ziedi gleznoti, izmantojot biezāku krāsas triepienu
Var izmantota arī kolāžas – mākslas darba virsmai pielīmē fakturētus elementus – reljefu audumu, sūkli, auklu, pogas u.c.
Attēlā – pie mākslas darba virsmas pielīmēti apģērba gabali
Krāsai var piejaukt dažādus smalkus materiālus (piemēram, smiltis, mannas putraimus, zāģu skaidas u.c.), kas, kopā ar krāsu uzklāti uz mākslas darba virsmas, rada faktūras.
Atdarinātās faktūras
Jau kopš 17. gadsimta mākslinieki centās atdarināt dažādas faktūras ar gleznieciskiem un grafiskiem līdzekļiem. Tiek radīta ilūzija par nelīdzenu virsmu.
Attēlā – mākslinieks attēlojis mūzikas instrumenta, somiņas, maizes klaipa, glāzes nelīdzeno virsmu
Radot mākslas darbu, tiek izmantota dažāda pieeja faktūras attēlošanā:
- akcentēta dažādu materiālu dabiskā virsmas faktūra,
- atdarinātas dabā novērotās faktūras ar citu materiālu palīdzību,
- objektu attēlošanā izgudro dažādas jaunas faktūras.
Faktūras raksturs atkarīgs no noteiktā laikmetā valdošajām mākslas tradīcijām. Piemēram, 18. gadsimtā gleznas tika gleznotas tā, lai veidotos līdzena virsma.
Attēlā – krāsa klāta līdzeni, veidojas gluda mākslas darba virsma
Savukārt 19.-20. gadsimtā mākslinieki gleznoja plašiem otas triepieniem, radot izteikti nelīdzenu virsmu, tādējādi iegūstot izteiksmīgu faktūru.
Attēlā – krāsa klāta triepieniem, veidojot nelīdzenu mākslas darba virsmu
Faktūra atkarīga arī no attēlojamā objekta rakstura, izmēriem, izmantojamā materiāla. Piemēram, tēlniecībā, attēlojot cilvēku, matus fakturē vairāk nekā ādu, kuras virsmu attēlo gludāku. Lai iegūtu izteiksmīgāku faktūru, tēlnieks var izmantot granītu, kas ir graudaināks nekā marmors.
Attēlā – āda attēlota gluda, savukārt matu cirtas, apģērba elementi attēloti fakturēti
Glezniecībā tos laukumus, kuros izmanto spilgtāku krāsu, bieži vien attēlo reljefāk, nekā citus krāsu laukumus.