Kolāža ir viens no mākslas paņēmieniem, kuru izmanto glezniecībā, tekstilmākslā. Mākslas darbu rada, pie darba virsmas pielīmējot dažādus materiālus un priekšmetus, kuri no pamatnes atšķiras faktūras vai krāsas ziņā. Par kolāžu dēvē arī mākslas darbu, kas veidots šādā tehnikā.
Kolāža "Zilonis"
Kolāžu var iegūt, piemēram, līmējot uz topošā mākslas darba virsmas auduma, fotogrāfiju, laikrakstu fragmentus.
Pie darba virsmas pielīmēts gleznota portreta fragments, attēlu fragmenti, burzīts papīrs, kaltēti ziedi
Kolāžu veido papīra, auduma fragmenti, krāsu laukumi
Kolāžu veido, lai radītu pārsteiguma efektu, saasinātu mākslas darba uztveres pakāpi. Kolāžu var papildināt ar jebkuru tehniku – akvareli, tušu, guašu u.c.
Gleznoto dārzu papildina sievietes attēls, uzlīmēts darba virsmai
Tā kā kolāžu veido, darba virsmai pielīmējot dažādu materiālu fragmentus, tad iegūst nelīdzenu darba virsmu – tā ir fakturēta.
Darba virsmai pielīmēti gliemežvāki, niedres, kaltēti augi, iegūstot fakturētu virsmu. Kompozīciju papildina cilnis
Pirmās kolāžas tika radītas Ķīnā 200. gadā pirms mūsu ēras, līdz ar papīra izgudrošanu. Kolāžas tehniku plašāk sāka pielietot mūsu ēras 10. gadsimtā, kad japāņu kaligrāfisti (cilvēki, kuri meistarīgi rakstīja japāņu rakstu zīmes) savus dzejoļus pierakstīja uz papīra un tad šos fragmentus pielīmēja dažādām virsmām.
Eiropā kolāžas paņēmienu sāka izmantot tikai 13. gadsimtā. 15 – 16. gadsimtā ar zelta folijām tika aplīmēti apdares paneļi viduslaiku katedrālēs, kā arī svētbildes – ikonas.
Svētbildes virsmai pielīmētas zelta folijas
Ar dārgakmeņiem un dārgmetāliem tika rotātas ikonas, ģerboņi, grāmatu vāki.
Grāmatas vāku rotā dārgakmeņi
Anglijā 18. gadsimtā ar papīra kolāžu nodarbojās māksliniece Mērija Deleini (1700 – 1788). Viņa radīja kolāžas, kurās ļoti reālistiski attēloja dažādus augus. Papīra kolāža tika papildināta ar gleznotiem elementiem.
Papīra kolāža
Visas auga daļas izgrieztas no papīra
Svarīgi!
20. gadsimta Eiropas mākslā šo paņēmienu ieviesa kubisma pārstāvji. Visbiežāk šis paņēmiens sastopams kubistu, futūristu un dadaistu daiļradē.
Viņi pie mākslas darba virsmas (kartona, īpaši sagatavota audekla) pielīmēja avīzes, tapetes, auduma gabaliņus.
Kubisma pārstāvja Huana Grisa (1887 – 1927) kolāža
Kubisma kolāža – klusā daba
Izmantoja arī ar krāsu sajauktus pelnus, zāģu skaidas, smiltis – tika radīti efekti, kas iedarbojas ne tikai uz redzi, bet arī uz tausti. Pirmais mākslinieks, kurš strādāja šādā tehnikā, bija kubisma pārstāvis, franču gleznotājs Žoržs Braks (1882 - 1963). Pirmais darbs šādā tehnikā tika radīts 1911. gadā.
Savukārt vācu mākslinieks Kurts Šviterss (1887 - 1948) bija vienīgais mākslinieks, kurš strādāja tikai un vienīgi kolāžas tehnikā.
Kurta Švitersa kolāža "Mercs. 53"
Mākslinieks lielāko daļu savu darbu nosauca par "merciem". Mercs – kolāža no nejauši izvēlētiem, nejauši atrastiem priekšmetiem.
Kolāžā izmantoti dažādu papīru fragmenti, avīžu izgriezumi