Teorija

Subkultūra (no latīņu valodas sub – zem, cultura – kultūra) – termins, ar kuru apzīmē daļu sabiedrības, kuri atšķiras no lielākās sabiedrības daļas ar savu uzvedību.
Subkultūras pārstāvji no pārējās sabiedrības var atšķirties ar savu atšķirīgo vērtību sistēmu, valodu un apģērbu.  
 
Ar vārdu "subkultūra" bieži apzīmē sabiedrības pārstāvjus ar zemu kultūras un izglītības līmeni. "Šādai kultūras videi raksturīgs zems izglītības līmenis, žargona valoda, apreibinošo vielu (narkotiku, alkohola) kults, neformālas grupas (bandas), kuras vardarbīgi veido attiecības cita ar citu, naids pret turīgiem slāņiem."\(^1\)
 
Pētot vēsturi, tika secināts, ka subkultūra vairāk raksturīga pilsētām. Laukos cilvēki piederēja pie vienas zemnieku kopienas, kas izslēdza iespēju veidoties citām grupām.
 
Hiphops (angļu valodā hip hop) – viena no subkultūrām. Nosaukums cēlies no vārdiem "hip", kas nozīmē "kļūt gudrākam", un "hop" – "kustība". Kopā šis nosaukums nozīmē prāta virzību uz priekšu.
 
Hiphops izveidojies ASV, Ņujorkā, Dienvidu Bronksā (Bronksa ir viena no piecām Ņujorkas administratīvajām teritorijām), 20. gadsimta 70. gados, afroamerikāņu un latīņamerikāņu jauniešu vidū. 20. gadsimta 70. gados šī subkultūra kļuva populāra jauniešu vidū vairākās pasaules valstīs. 20. gadsimta 90. gadu beigās hiphops no ielas kultūras pārvērtās par daļu no mūzikas industrijas, bet 21. gadsimta pirmajā desmitgadē tā kļuva īpaši populāra, to uzskatīja par modernu.
 
Hiphopa pamatnostādnes – protests pret netaisnību un nevienlīdzību, opozīcija attiecībā pret varas turētājiem.
 
Hiphopa kultūru raksturo no pārējās sabiedrības atšķirīga mūzika, deja un māksla.
 
Reps – dziesmas teksta improvizēta izrunāšana ātrā tempā mūzikas pavadījumā. Dziesmas vārdi ir ar atskaņām, repošana tiek pavadīta ar roku žestiem un deju kustībām.
 
22.jpg
Repa izpildītājs koncerta laikā
 
Tiek ievērots princips, ka sacerētais teksts atspoguļo reālo dzīvi mikrorajonos. Lai arī repa mākslinieki izmanto izdomātus saturu savām kompozīcijām, hiphopa kultūra pieprasa, lai šie teksti pilnībā vai daļēji atbilstu patiesībai. Tādējādi repa teksti tiek uzskatīti par sava veida atzīšanos vardarbīgā rīcībā vai noziegumos valstī.
 
Breiks – ielu deja, izveidojusies Bronksā, Ņujorkā, 20. gadsimta 70. gados. Breiks ir viens no hiphopa kultūras pamatelementiem. Šai dejai raksturīgas akrobātiskas, lauzītas kustības (tas arī piešķīra šai dejai nosaukumu; tulkojumā no angļu valodas to break – salauzt) un griešanās uz galvas.
 
23.jpg
Griešanās uz galvas
 
Dejas laikā breika dejotājs mūzikas pavadījumā izpilda improvizētu dejas programmu. Dejas lielākoties notika rajonos, laukuma vidū. Skatītāji un līdzjutēji izveidoja apli, kura vidū dejotāji izpildīja savas programmas un sacentās viens ar otru.
 
21.jpg
Breika dejotājs uzstāšanās laikā
 
Grafiti – teksts vai zīmējums, kas uzrakstīts vai uzkrāsots uz sienas publiskā vietā, bieži vien bez ēkas īpašnieka atļaujas, tādēļ tas tiek uzskatīts par vandālismu un sodāmu noziegumu.
 
25.jpg
Grafiti uz nožogojuma
 
Grafiti zīmēšanai izmanto krāsu aerosolus vai marķierus. Ar grafiti palīdzību var sniegt gan sociālus, gan arī politiskus vēstījumus. Mūsdienās grafiti kļuvis par vienu no ielu mākslas veidiem.
 
24.jpg
Grafiti Andrejsalā, Rīgā
 
Pastāv uzskats, ka hiphopa mākslinieki pārstāv savu mikrorajonu vai pilsētu. Tas nozīmē, ka mākslinieks lepojas ar savu dzimto pusi, slavinot to mūzikā vai grafiti. Šis fakts norāda uz to, ka hiphops vairāk ir reģionāla rakstura māksla, tās paustās idejas aktuālas konkrētajam rajonam.
 
Atsauce:
1. Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 248.lpp.
Vikipēdija. Breakdancing
Vikipēdija. Hiphops
Vikipēdija. Hiphop kultūra
Vikipēdija. Grafiti
Vikipēdija. Graffiti
Vikipēdija. Reps
Vikipēdija. Subkultūra
Vikipēdija. Subculture
Attēli:
Vikipēdija. Grafiti