Arhitektūru un tās objektus raksturo dažādi jēdzieni.
Arhitektūra
Arhitektūra ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā var darboties cilvēks. Nozīmīgākās arhitektūras nozares ir pilsētbūvniecība (pilsētu plānošana un apbūve – ēku, ielu, laukumu izvietojums pilsētā), civilā arhitektūra (dzīvojamās un sabiedriskās ēkas), ainavu arhitektūra (apkārtējās vides plānošana, parku, dārzu izveide) un memoriālā arhitektūra (piemiņas arhitektūra – celtnes tiek būvētas par piemiņu kādam notikumam).
1. attēlā: Ainavu arhitektūras piemērs – parks un celtne kopējā ainavā
Apbūve
Apbūve – noteiktas teritorijas aizņemšana ar ēku vai vairākām ēkām.
2. attēlā: Vecrīgas apbūve
Apdare
Par apdari celtniecībā dēvē virsmu rūpīgu apstrādi, to dekoratīvu noformējumu.
3. attēlā: Reiterna nama fasādes dekoratīvā apdare
Apgaismojums
Apgaismojums tiek veidots atbilstoši telpas funkcijām. Izmantojot noteiktu apgaismojuma veidu, telpā iespējams radīt noteiktu noskaņu.
Tiešā gaisma – gaismas objekts gaismu novirza precīzi uz apgaismojamo laukumu. Tiešā gaismā objekti izskatās lielāki, apjomīgāki.
4. attēlā: Gaisma no gaismas ķermeņa tiek virzīta tiešu uz apgaismojamo virsmu
Atstarotā gaisma – no gaismas avota to virza uz griestiem vai sienām, no kurām gaisma atstarojas. Rodas vienmērīgs apgaismojums. Atstarotā gaisma padara telpu plašāku, gaisīgāku. Tiek radīta mājīga atmosfēra.
5. attēlā: Gaisma no gaismas avota tiek virzīta uz griestiem, no kuriem tā atstarojas
Izkliedētā gaisma – gaisma no gaismas avota caur kupolu vai abažūru izkliedējas pa telpu. Iegūst klusinātu gaismu.
6. attēlā: Gaismas avotu sedz abažūrs, radot izkliedētu gaismu
Akustika
Par akustiku telpā dēvē skaņas izplatību un dzirdamību. Būvējot celtni, tiek ņemta vērā tās funkcija, rūpējoties par akustiku šajā telpā. Piemēram, koncertzālēs vai teātra zālēs akustikai ir liela nozīme.
7. attēlā: Plānojot koncertzāles, lielu vērību piešķir telpas sienām un griestiem labākas akustikas radīšanai
Atmosfēra
Atmosfēra telpā – apkārtējo apstākļu kopums, kas rada konkrētu noskaņojumu, izjūtas, atrodoties noteiktā telpā.
8. attēlā: Telpas noformējums rada svinīgu noskaņu (Rundāles pils zelta zāle)
Interjers
Interjers – visas celtnes iekštelpa, arhitektoniski un mākslinieciski izveidota ēkas iekšējā telpa. Interjeru projektē ciešā saistībā ar ēkas plānojumu. Interjeru veido celtniecības elementi (grīda, sienas, griesti) un telpas mantiskais piepildījums (iekārtas, mēbeles).
9. attēlā: Doma baznīcas interjers
Telpa
Par telpu dēvē celtnes daļu, kura norobežota ar būvkonstrukcijām (piemēram, sienām). Izšķir dzīvojamo telpu (šajās telpās cilvēki vada ikdienas dzīvi), sabiedrisko (dievnami, teātri, skolas, darba vietas, veikali, sporta zāles u.c.) un rūpniecības telpu (rūpnīcu, fabriku telpas, šajās telpās tiek veikta ražošana).
10. attēlā: Dzīvojamā telpa – virtuve (Rīgas Jūgendstila muzejs)