Arhitektūras vizuālie izteiksmes līdzekļi – telpu plānojums, izvietojums, mākslu apvienošana, materiālu faktūra un krāsa, īpaši kompozīcijas paņēmieni (proporcijas, ritms, apjoms, simetrija, asimetrija, kontrasts).
Telpu plānojums un izvietojums.
Tiek pārdomāts telpu izmērs, to izvietojums ēkā, logu un durvju atrašanās vieta, ja ēkai paredzēti vairāki stāvi – tiek plānots kāpņu izvietojums.
1. attēlā: Telpu ieejas izvietotas uz vienas ass (Rundāles pils)
Mākslas veidu apvienošana.
Arhitektūra tiek apvienota ar glezniecību un tēlniecību. Arhitektūras objektu dekorēšanā izmanto sienu un griestu gleznojumus.
2. attēlā: Telpas dekorēšanā izmantoti griestu gleznojumi, apzeltīti dekoratīvie elementi (Rundāles pils)
Telpas, fasādes rotāšanā izmanto skulptūras, ciļņus un pilastrus (plakanus, vertikālus sienas izvirzījumus, kas apstrādāti ordera kolonnas veidā).
3. attēlā: Pilastru izmantošana sienu dekorēšanā (Rundāles pils)
Faktūra un krāsa.
Fakturēta (nelīdzena) virsma padara arhitektūras objektu interesantāku.
4. attēlā: Balkonu dekoratīvā apdare rada nelīdzenu (fakturētu) virsmu
Arī krāsas optiskās īpašības ietekmē celtnes uztveri. Piemēram, tumšas krāsas materiāli rada smagnējības iespaidu. Savukārt gaišie toņi rada viegluma un gaisīguma ilūziju.
5. attēlā: Gaišās krāsas rada viegluma ilūziju (Rīga, Alberta iela 8.)
Proporcija.
Proporcija ir arhitektūrā izmantoto elementu platuma un augstuma attiecība. Viens no nozīmīgākajiem lielumiem harmoniska objekta uzbūvēšanai. Arhitektūrā proporciju izvēle saistīta ar vidusmēra cilvēka augumu, uzvedības īpatnībām. Šīs īpašības tiek ņemtas vērā, lai uzbūvētu tādu celtni, kurā cilvēks justos ērti, droši un nepiespiesti.
6. attēlā: Koka namiņš nav proporcionāls attiecībā pret cilvēka augumu (Tērvetes dabas parks)
Ritms.
Ritms ir noteiktu elementu sistemātiska atkārtošanās noteiktā intervālā.
Metrisko ritmu veido vienādu elementu kopas, kuras atkārtojas vienādos intervālos.
7. attēlā: Logi, dekoratīvie elementi fasādes augšējā daļā veido metrisko ritmu (Rīga, Alberta iela 13)
Pieaugot vai samazinoties elementu skaitam vai intervālam starp tiem vienā virzienā, ritms kļūst dinamisks. Savukārt, ja vienādi elementi izkārtoti vienādos intervālos, ritms ir statisks.
8. attēlā: Logi veido statisko ritmu (Jelgavas pils)
Apjoms.
Apjomu nosaka augstums, platums un dziļums.
9. attēlā: Ieeju ēkā rotā apjomīgi dekoratīvie elementi (Rīga, Alberta iela 9)
Simetrija.
Simetriju raksturo līdzsvarots elementu izvietojums attiecībā pret simetrijas asi. Simetrijas ass – taisne, kas sadala vienu figūru divās vienādās daļās. Šīs daļas ir viena otras spoguļattēls attiecībā pret šo taisni. Simetrija rada statisku efektu, miera sajūtu.
10. attēlā: Ēku veidojošie elementi izkārtoti simetriski attiecībā pret simetrijas centru (Mežotnes pils)
Asimetrija.
Asimetrija ir pretstats simetrijai, simetrijas trūkums. Celtnes divas daļas attiecībā pret simetrijas asi ir dažādas. Asimetrija rada dinamisku efektu. Kombinējot asimetriju ar simetriju, rada līdzsvara sajūtu.
11. attēlā: Ēkas fasādē vērojama asimetrija (Rīga, Brīvības iela 37)
Kontrasts.
Kontrasts – dažādu elementu pretnostatīšana (līnijas, apjomi, izmēri).
12. attēlā: Liela izmēra logi 2. stāvā kontrastē ar maza izmēra logiem 1. un 3.stāvā (Mežotnes pils)