Romas impērijas laikā kultūra kļuva par politikas sastāvdaļu. Tās uzdevums bija demonstrēt Romas spēku, varenību, bagātību un mūžīgumu.
Literatūra
Jau republikas beigās literatūra piedzīvoja uzplaukumu. Impērijas laikā tā sasniedza virsotni, jo īpaši Augusta valdīšanas laikā.
Vēlās Romas republikas laikā literatūrā tika attēlotas personīgas izjūtas, pārdzīvojumi, mērķi un vēlmes. Piemēram, Jūlija Cēzara memuāri par Gallijas iekarošanu un pilsoņu karu ir ne tikai vēsturisks, bet arī dziļi personisks sacerējums.
Slavenais mīlas dzejnieks Katulls rakstīja dzeju, kurā atklāja cilvēku jūtas un pārdzīvojumus. Dzejā bija arī filozofiski sacerējumi, piemēram, Tita Lukrēcija Kāra poēma „Par lietu dabu”.
Romas republikas beigu periodā uzplauka un pilnībā izveidojās latīņu literārā valoda, kuras izkopšanā galvenie nopelni pieder Ciceronam. Viņš atstājis mantojumā vēstules un traktātus par oratora mākslu.
Pēc republikas krišanas uzplauka dzeja, proza palika otrajā plānā. Literatūras uzplaukumu veicināja romiešu dzīves normalizēšanās, kā arī, protams, Augusta politika. Oktaviāns Augusts uzskatīja, ka literatūrai jākalpo varas stiprināšanai.
Marks Tullijs Cicerons.
Gajs Cilnijs Mecenāts (70. – 8.g. p.m.ē.) – Augusta padomdevējs, etrusku izcelsmes dižciltīgais, kurš bija bagāts un izglītots mākslas mīlētājs. Mecenāts pulcēja ap sevis jaunos talantus un iepazinās ar viņu sacerējumiem. (No mecenāta vārda cēlies sugas vārds, kas apzīmē literatūras un mākslas atbalstītājus). Mecenāta pulciņos piedalījušies tādi slaveni dzejnieki kā Vergilijs, Horacijs u.c.
Gajs Cilnijs Mecenāts.
Augusta laikmeta spožākie pārstāvji literatūrā bija Vergilijs, Ovīdijs, Tibulls, Propercijs, Tits Līvijs. Protams, arī pēc Augusta laikmeta netrūka izcilu rakstnieku: vēsturnieks Tacits, filozofs un dramaturgs Seneka. Satīras un epigrammu žanru pārstāvēja dzejnieki Juvenāls un Marciāls, prozaiķis Petronijs.
Pūblijs Vergilijs Marons (70. – 19.g. p.m.ē.) – galvenais Augusta laikmeta ideju paudējs. Viņš bija cēlies no ne visai turīgas zemes īpašnieka ģimenes Ziemeļitālijā, bet ieguvis labu izglītību. Vergilija eposa „Eneīda” sacerēšanu atbalstīja Augusts. Eposs stāsta par ahaju izpostītās Trojas varoņa Eneja ierašanos Latijā. Eposs cildināja Jūliju dzimtu, pie kuras piederēja Augusts, kā arī romiešu tautu un tās sūtību. Augusts šo eposu lika publicēt neskatoties uz to, ka tā netika pabeigta un Vergilijs to gribēja iznīcināt. Poēmu „Georgikas” Vergilijs uzrakstīja pēc Mecenāta pamudinājuma. Šī poēma slavina zemnieku dzīvi – vecromiešu augstāko vērtību.
Pūblijs Vergilijs Marons.
Kvints Horācijs Flaks (65. – 8.g. p.m.ē.) – brīvlaistā dēls no Dienviditālijas. Mecenāts viņam uzdāvinājis muižu Sabīnijā. Savās odās apbrīnojis Augustu kā miera nesēju. Rakstījis arī satīru un poētiskas vēstules.
Kvints Horācijs Flaks.
Pūblijs Ovidijs Nāsons (43. g. p.m.ē. – 18. g. m.ē.) – izsmalcināts lielpilsētas dzejnieks, mīlas dzejas autors. Lielās intīmās atklātības dēļ Augusts viņu izsūtīja uz 9 gadiem, ko viņš pavadīja kādā pilsētiņā Tomi pie Melnās jūras.
Arhitektūra
Arī celtniecība kalpoja politiskiem mērķiem. Jau republikas laikā, jo īpaši Augusta valdīšanas laikā, arhitektūra demonstrēja impērijas diženumu un spēku. Imperatori izvērsa grandiozus celtniecības darbus. Augusta valdīšanas laikā kā celtniecības materiālu plaši izmantoja marmoru (to sāka nedaudz izmantot jau republikas laikā). Augusts esot rakstījis, ka viņš esot saņēmis ķieģeļu Romu, bet atstājis marmora pilsētu. Pirmā iespaidīgākā celtne bija Augusta kapenes – mauzolejs pie Tibras, kurā ievietoja visus Augusta ģimenes locekļu pīšļus. Miera altāris ar reljefiem slavināja Augustu.
Augusts izveidoja arī otru pilsētas laukumu – pilsētas sabiedrisko dzīves centru līdzās vecajam Romas forumam. Daudzās būvēs iemūžināja Jūlija vārdu, piemēram, Jūlija bazilika, Jūlija kūrija.
Arī nākamie imperatori, kas valdīja pēc Augusta, turpināja celtniecību. 1.gs. otrajā pusē tika uzcelts Kolizejs – amfiteātris ar 50 000 skatītāju vietām.
Kolizejs.
118. g. - 125. g.tika uzcelts Romas Panteons jeb visu dievu templis, kas ir apaļa celtne (diametrs – 43,5 m, celtnes augstums 42,7 m), kuru vainago kupols, kas apšūts ar apzeltītām bronzas plāksnēm. Panteona iekšpuse sastāv no vienas milzīgas telpas.
Panteons.
Panteons, iekšskats.
Panteons, skats no augšas.
Imperatori lika celt sabiedriskās pirtis jeb termas ar silta un auksta ūdens baseiniem, sviedrētavām, bibliotēku, sporta nodarbību telpām, kā arī atpūtas un saviesīgās dzīves telpām. Tajās ietilpa arī dārzi un kolonādes. Lielāko termu platība sasniedza 12 – 13 hektārus. Romā esot bijušas ap 800 termu.
Izplatītas celtnes impērijas laikā bija triumfa arkas, ko cēla par godu militārām uzvarām. Tās bija klātas ar reljefiem. Impērijas laikā jauns celtnes veids bija pils kā imperatora rezidence.
Tēlotāja māksla
Republikas beigu posmā uzplauka portretu māksla. Skulpturālais portrets demonstrēja ne tikai izcilas Romas personības kā slavenus vīrus, bet arī kā cīnītājus par varu.
Principiāta laikā radās jauns portreta veids – imperatora oficiālais portrets, kuram bija jāpilda politiskas funkcijas. Imperatora statujai bija jābūt visās impērijas pilsētās. Augusts tika attēlots kā nenosakāma vecuma spēka pilns vīrs bez emociju izpausmēm, nedaudz idealizēts. Pēc Augusta imperatora portretus vairs neidealizēja, bet individualizēja:
- enerģiskais karavīrs Vespasiāns,
- augstsirdīgais un nosvērtais Adriāns,
- godkārīgais un nežēlīgais Nērons,
- brutālais Karakalla u.c.
Karakalla.
Impērijas laikā tika radīti arī sieviešu un bērnu portreti – imperatoru sievas, mātes un bērni (republikas laikā šādi portreti bija liels retums).
Impērijas laikā uzplauka reljefs, kurā attēloja ainas no vēstures, īpaši karus. Izcils darbs ir Augusta laikā no marmora veidotais Miera altāra reljefs. Tajā attēlota svinīga procesija ar Augustu. Augusta figūra nemanāmi atdalīta no pārējām.
Miera altāra reljefa fragments.
Iespaidīgs reljefs ir arī uz imperatora Trajāna kolonnas, kas tika uzcelta par godu viņa uzvarai pār dakiem (cilts, kas apdzīvoja mūsdienu Rumānijas teritoriju, 106.g. tos pakļāva Trajāns). Marmora kolonna ir apm. 40 m augsta un 3 m plata. To apvij 1m plata un 26 m gara reljefa lente. Uz tās attēlotas aptuveni 2500 figūras dažādās kara ainās.
Trajāna kolonna.
Trajāna kolonna.
Jau republikas beigās namu sienas klāja ar freskām, kurās attēloja dabas skatus, villas ar dārziem, cilvēkus, dzīvniekus, ziedus un augļus. Romieši bija iecienījuši grīdas mozaīkas, kurās attēloja gleznas vai ornamentus.
Roma
Romu 1.gs. p.m.ē. sāka dēvēt par „mūžīgo pilsētu”. Impērijas laikā tā kļuva par galvaspilsētu, kurā atradās imperatora rezidence. Pastāv uzskats, ka Romas impērijas sākuma periodā Romā dzīvoja aptuveni 1 – 1,5 milj. iedzīvotāju.
Romā apmetās cilvēki no visas pasaules. Tos saistīja pilsētas slava, bagātība, dzīvesveids, izglītības iespējas, termas utt. Romā regulāri notika dzejnieku un oratoru uzstāšanās, gladiatoru cīņas un sacensības cirkā, kā arī triumfa gājieni. Romā apmetās dažādi cilvēki – gan strādīgi un enerģiski, gan dīkdieņi, kuru galvenais sauklis bija „maizi un izrādi”.
Romā bija problēmas ar dzīvokļiem, tādēļ cēla īres namus ar 3 – 6 stāviem. Tās sauca par insulām (salām). 4.gs. sākumā Romā esot bijuši 1790 privātu namu un 46 602 insulas. Ielas bija šauras (4,5 – 5 m, galvenās 6,5 – 7 m). Līdz ar to augstās celtnes padarīja ielas par šauriem, netīriem tuneļiem. Augusts pat aizliedza celt augstākas insulas par 20,5 m. Bija arī pārtikas problēmas. Roma vidēji gadā patērēja 150 000 – 200 000 t labības. Augusts nodibināja prefekta amatu, kurš bija atbildīgs par labību, kuru ieveda no Āfrikas, Sicīlijas un Ēģiptes. 3. gs. bija aptuveni 11 ūdensvadi. Darbojās arī pazemes notekkanālu sistēma, bet tā nespēja atrisināt problēmu ar netīro ūdeni.
Senās Romas modelis.
Notekūdeņi tika iepludināti Tibrā. Gaiss, īpaši īres namu rajonos, bija slikts.
Romā bija plaši parki ar eksotiskiem augiem. Slaveni bija Cēzara dārzi, ko viņš testamentā bija novēlējis romiešu tautai. Bagātajiem romiešiem bija piepilsētas villas un muižas. Piemēram, Ciceronam piederēja pilsētas nams Palatīnā (izmaksāja 3,5 milj sesterciju), kā arī 6 piepilsētas villas un muižas ārpus Romas.
Tā kā pa dienu ielās bija burzma, Jūlijs Cēzars bija aizliedzis dienā pa pilsētu braukt ar pajūgu vai jāt ar zirgu. Ielas naktī neapgaismoja. Tikai 3.gs. pie dažām sabiedriskām ēkām iedega lāpas. Turīgos pavadīja vergi ar lāpām. Augusts bija izveidojis naktssargu korpusu no 7000 vīriem (brīvlaistajiem). Biezās apbūves, šauro ielu un ugunsdrošības neievērošanas dēļ Romā bieži notika ugunsgrēki.
Brīvais laiks
Romā bija plašs trūcīgu, neapmierinātu un pērkamu plebeju slānis, kuru interesēja tikai maize un izklaides.
Iecienīts izklaides veids Romā bija sacīkstes cirkā. Iecienītas bija arī gladiatoru cīņas. Impērijas laikā šī spēle sasniedza grandiozus apmērus. Kolizeja atklāšanas svētki 80.g. esot ilguši 100 dienas. Vienā dienā arēna tika izlaisti 500 zvēri. Savukārt Trajāns pēc Dākijas iekarošanas esot sarīkojis 123 dienas ilgas spēles ar 10 000 gladiatoru piedalīšanos.
Amfiteātrī un cirka arēnā cīnījās lauvas, tīģeri, panteras, mežakuiļi, lāči, vērši.
Gladiatora cīņa ar lauvu.
Republikas laikā spēļu mērķis bija gūt tautas labvēlību un balsis tautas sapulcē, bet impērijas laikā – apmierināt pūli, lai tas neceļ nekārtības. Satīriķis Juvenāls to nosauca par „maizes un izrāžu” politiku. Senajiem grieķiem izrādes un spēles bija viena no kulta svinību formām, dievu godināšanas veids, bet Romā tikai izklaide.
Visos sabiedrības slāņos iecienīts izklaides veids bija termu apmeklēšana. Nekur pasaulē nav bijusi tik augsti attīstīta pirts kultūra kā Senā Romā. 1.gs. p.m.ē. Sergijs Orata atklāja telpu apsildīšanu ar karstu gaisu, kas no kurtuves plūda pa tukšumiem sienās. Arī termas ietilpa „maizes un izrāžu” politikā. Tās bija pieejamas visiem. Pirmās publiskās termas, kas nebija domātas tikai ķermeņa tīrībai, 1. gs. p.m.ē. uzcēla Augusta znots Agripa.
Daudzi aristokrāti un inteliģence deva priekšroku intelektuālam laika pavadīšanas veidam – literatūrai, grāmatu lasīšanai, to apspriešanai un priekšlasījumiem. Pirmā publiskā bibliotēka Romā radās 39.g. p.m.ē.