Eksāmena uzdevums.
Iepazīsties ar informācijas avotiem G, H, I un izpildi prasīto!
Atrodi rakstītos informācijas avotus, kuri papildina attēlu informāciju!
(Skolēnam jāieraksta atbilstošais rakstītais avots un tā sniegtā informācija.)
Šeit uzdevumā ir dots atbilstošais rakstītais avots. (Jo ir tikai viens pareizais katram attēlam atbilstošais informācijas avots.)
Izvēlies un atzīmē attēlam atbilstošo papildinošo informāciju!
Attēls | Avots | Papildus informācija, kas iegūstama no rakstītā avota |
I | A | |
Attēls I
Fabrikas strādnieces. 19. gadsimta gravīra
Avots A
Mūsdienu Latvijas vēsturniece par sievietes stāvokli 19. gadsimtā.
19. gadsimtā lauki bija Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāju lielākās daļas mājvieta (...). Kalpones parasti baroja un slauca govis, cirpa aitas, ikdienā tīrīja un sakopa kūti. Saimnieces pārraudzīja darbu, sadalīja lopiem barību, kāsa pienu un veica citus darbus (...). Atalgojuma ziņā pastāvēja lielas atšķirības. Piemēram, Talsu apriņķī kalps saimniekam izmaksāja 150 rbļ., kalpone - 100 rbļ. (gadā).
80. gados kalpa alga svārstījās no 50 rbļ. līdz 120 rbļ., bet kalpones - no 25 līdz 50 rbļ. (gadā).
Samērā ilgi valdīja uzskats, ka sieviete un ražošanas mašīnas ir nesavienojami jēdzieni (...). Visvairāk sievietes strādāja tekstilrūpniecībā, pārtikas un garšvielu ražošanā (...). Vidēji sieviešu alga rūpniecībā veidoja 50 - 80 % no vīrieša darba algas (...). Sabiedrībā valdīja uzskats, ka vīrieša darbs allaž ir vērtīgāks.
(V.Zelča. Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. R., 2002.)
19. gadsimtā lauki bija Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāju lielākās daļas mājvieta (...). Kalpones parasti baroja un slauca govis, cirpa aitas, ikdienā tīrīja un sakopa kūti. Saimnieces pārraudzīja darbu, sadalīja lopiem barību, kāsa pienu un veica citus darbus (...). Atalgojuma ziņā pastāvēja lielas atšķirības. Piemēram, Talsu apriņķī kalps saimniekam izmaksāja 150 rbļ., kalpone - 100 rbļ. (gadā).
80. gados kalpa alga svārstījās no 50 rbļ. līdz 120 rbļ., bet kalpones - no 25 līdz 50 rbļ. (gadā).
Samērā ilgi valdīja uzskats, ka sieviete un ražošanas mašīnas ir nesavienojami jēdzieni (...). Visvairāk sievietes strādāja tekstilrūpniecībā, pārtikas un garšvielu ražošanā (...). Vidēji sieviešu alga rūpniecībā veidoja 50 - 80 % no vīrieša darba algas (...). Sabiedrībā valdīja uzskats, ka vīrieša darbs allaž ir vērtīgāks.
(V.Zelča. Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. R., 2002.)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!