Apstākļa vārds — teorija. Eksāmens un diagnosticējošais darbs latviešu valodā, Latviešu valoda I (Optimālais līmenis).

Apstākļa vārdi ir patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.

Apstākļa vārdi parasti paskaidro:

darbības vārdu:
Reiz dzīvoja karalis.
reiz (kad dzīvoja?) - apstākļa vārds
īpašības vārdu:
Dārzā ziedēja spilgti dzeltenas rozes.
spilgti (cik dzeltenas?) - apstākļa vārds
apstākļa vārdu:
Princese ļoti skaļi aizcirta durvis.
ļoti (cik skaļi?) - apstākļa vārds

Apstākļa vārdiem ir piecas dažādas nozīmes – vietas, laika, veida, mēra, cēloņa un nolūka.
Nozīmju pārzināšana ļauj atšķirt apstākļa vārdus no citām vārdšķirām.

Nozīme	Apstākļa vārdi
Vietas nozīme	apakšā, augšā, augšup, apkārt, visapkārt, kur, nekur, kaut kur, tepat, še, šeit, pretī, šur tur, citur, visur, klāt, tālu, projām, pakaļ u.c.
Laika nozīme	aizvien, atkal, arvien, dažreiz, citreiz, reiz, pašreiz, patlaban, tad, tagad, nupat, šodien, rīt, vakar, tūlīt, vienmēr, kad, tikko u.c.
Veida nozīme	kā, tā, šā, tāpat, sēdus, stāvus, braukšus, jāšus, vaļā, ātri, pēkšņi, klusām, lēnām, citādi, divatā, trijatā u.c.
Mēra nozīme	cik, tik, maz, mazāk, daudz, vairāk, ļoti, pavisam, diezgan u.c.
Cēloņa vai nolūka nozīme	kādēļ, kālab, kāpēc, tādēļ, tāpēc

Apstākļa vārdu rašanās

Lielākā daļa apstākļa vārdu ir radušies no citu vārdšķiru vārdu formām un vārdu savienojumiem.

Daļa apstākļa vārdu, piemēram, kad, kur, tad, ir pirmatnīgi.

1. Gandrīz no visiem īpašības vārdiem var darināt apstākļa vārdus, īpašības vārda celmam pievienojot -i, -u vai -ām:
kluss – klusi, klusu, klusām (runāt).

Visbiežāk apstākļa vārdus no īpašības vārdiem darina, pievienojot -i.

Apstākļa vārdiem, kas radušies no īpašības vārdiem, ir salīdzināmās pakāpes.

Veidojot apstākļa vārdiem salīdzināmās pakāpes, jāatceras, ka apstākļa vārdi ir nelokāmi.
klusi – klusāk – visklusāk

Īpatnējas salīdzināmās pakāpes ir apstākļa vārdam daudz.

daudz – vairāk – visvairāk

2. Pamata skaitļa vārdiem pievienojot -atā, radušies apstākļa vārdi divatā, trijatā, četratā u.c.
No skaitļa vārdiem radušies arī tādi apstākļa vārdi kā vispirms, aizvien, otrtik, divtik u.c.

3. No lietvārdiem cēlušies tādi apstākļa vārdi kā mūžam, brīžam, laikam, pulka, drusciņ, vakar, augšā, apakšā, iekšā, ārā, kopā, laikā, vietām, vietumis u.c.

4. No darbības vārdiem darināti tādi apstākļa vārdi kā stāvu, stāvus, tupu, braukšus, skriešus, sēdus, peldus u.c.

Ir apstākļa vārdi, kuriem saikne ar citu vārdšķiru vārdiem ir zudusi: atkal, cik, gana, drīz, jau, ļoti, prom, nu, nost, tik, vēl.

Apstākļa vārdu sastāvs

Pēc sastāva apstākļa vārdi ir:

vienkārši – reiz, kad;
salikteņi – daudzreiz, otrreiz;
vārdu savienojumi – kaut kur, diezin cik.

Apstākļa vārdu pareizrakstība

1. Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).

2. Kopā rakstāmi ir tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat:

jebkad
jebkur

ikreiz

nekur
nekad

pavisam
papilnam

turpat
tāpat
tikpat

3. Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin:

kaut kad, kaut kā, kaut kur, kaut cik;
nezin kad, nezin kā, nezin kur, nezin cik;
nez kad, nez kā, nez kur, nez cik;
diezin kad, diezin kā, diezin kur, diezin cik;
diez kad, diez kā, diez kur, diez cik.

4. Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā.
Vārdu savienojumi pa priekšu un ne par ko nav apstākļa vārdi, un tie tiek lietoti citādā nozīmē nekā apstākļa vārdi.

Piemērs:

Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.

Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Vietas nozīme – meitenēm jāiet pirmajām.

Neparko nevilkšu cepuri!
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.

Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.

Apstākļa vārdu lietojums teikumā

Teikumā apstākļa vārds ir teikuma palīgloceklis – apstāklis.

Nedrīkst sajaukt terminus: