Izlasi Evijas Puķes-Jansones raksta "Latviešu ģēnijs - Veidenbaums" fragmentu!
Tēvam arvien vairāk pasliktinājās redze, un pienāca brīdis, kad bērnu mācīšana vairs nebija iespējama. Astoņus gadus vecais Eduards stundām ilgi lasīja tēvam priekšā avīzes un grāmatas. Kad Veidenbaumam bija tikai 11 gadu, tēvs nomira. Viņa aiziešanu vissmagāk pārdzīvoja tieši Eduards. Zēns pa Kalāču sētu staigāja kā pa tumšu bēdu ieleju, nekur nespējot rast mieru. Visbiežāk viņš devās pa meža taku uz četrus kilometrus attālo Liepas kapsētu pie tēva kapa. Tā viņam kļuva par svarīgu nodarbošanos.
Tikai pāris mēnešus pēc tēva nāves Eduards kopā ar 13 gadus veco brāli Kārli devās uz skolu. Viņi izrādījās tik labi sagatavojušies, ka Cēsu draudzes skolā kļuva par paraugu pārējiem un ieguva tiesības sēdēt pirmajā solā. Vēlāk Veidenbaums mācījās Cēsu apriņķa skolā, kuru ar izcilību un pirmās šķiras diplomu pabeidza 14 gadu vecumā. Viņš saņēma mazu sudraba medaļu, taču balvu pie krūtīm nekad nesprauda, bet gan ievīstīja papīrā, noslēpa un paskaidroja: „Kas zina, tas lai zina, kas nezina, tam arī nevajag zināt. Es negribu būt labāks par citiem.”
Tikai pāris mēnešus pēc tēva nāves Eduards kopā ar 13 gadus veco brāli Kārli devās uz skolu. Viņi izrādījās tik labi sagatavojušies, ka Cēsu draudzes skolā kļuva par paraugu pārējiem un ieguva tiesības sēdēt pirmajā solā. Vēlāk Veidenbaums mācījās Cēsu apriņķa skolā, kuru ar izcilību un pirmās šķiras diplomu pabeidza 14 gadu vecumā. Viņš saņēma mazu sudraba medaļu, taču balvu pie krūtīm nekad nesprauda, bet gan ievīstīja papīrā, noslēpa un paskaidroja: „Kas zina, tas lai zina, kas nezina, tam arī nevajag zināt. Es negribu būt labāks par citiem.”
Jaunais censonis bija spiests aizņemties no draugiem, jo naudas studijām nepietika. Situācija kļuva tik dramatiska, ka Veidenbaums vienlaikus bija parādā 34 cilvēkiem. Naudas trūkuma dēļ Eduards bieži atļāvās vairs tikai divas vai pat vienu ēdienreizi dienā. Dzīvesvietas viņš mainīja nemitīgi, jo nespēja samaksāt īri. Savukārt visus eksāmenus viņš nokārtoja laikus un sekmīgi, arī tajos priekšmetos, kurus naudas trūkuma dēļ nevarēja apmeklēt. Eduards nekad nešķīrās no brillītēm, cepures ar nagu un štoka jeb koka nūjas. To viņš izmantoja nevis tāpēc, ka būtu grūti pārvietoties, bet gan lai aizliktu aiz muguras un saliektu pār štoku rokas. „Tā mugura taisna turas,” ziņkārīgajiem, kuri gribēja uzzināt, kāpēc tā jādara, atbildējis E. Veidenbaums.
Atbildi uz jautājumiem!
1. Cik gadu vecumā E. Veidenbaums pabeidza apriņķa skolu?
(Atbildi raksti tikai ar cipariem.)
2. Kādi priekšmeti vienmēr bija līdzi E. Veidenbaumam?
(Atbildē jāmin tikai prasītie jēdzieni. Raksti pamatformā tādā pašā secībā, kā tekstā, atdalot ar komatu.)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!