Izlasi teksta fragmentu!
„Pieņēmu lēmumu par aiziešanu un informēju darba devēju, lai meklē citu darbinieku, bet liktenim labpatikās par mani pasmieties.” Zanei darbā bija atlikušas nedēļas trīs, kad sapulcē noreiba galva. „Sapratu, ka laikam jāaiziet līdz ārstam, jo dzīve bija ritējusi kā vāveres ritenī. Kad daktere aplūkoja manu rentgena uzņēmumu, uzreiz ielika slimnīcā. Gulēju slimnīcas gultā un domāju, redz, no mana sapņa nekas neiznāks, neredzēšu Maču Pikču.” Zane gan uzkāpa Maču Pikču, lai gan ārsti brīdināja, ka nevajadzētu lidot, skriet, nirt un ātri kāpt pa kāpnēm. „Bet dzīvē esmu vairāk vērsta skatīties uz to, ko varu, nevis nevaru. Jau pāris mēnešus pēc operācijas sēdēju Amerikā Lielā kanjona malā un raudzījos saullēktā, izjutu brīvību, ko pilsētā sen nebiju jutusi, tā ir ceļojuma burvība – atrast sevi un būt saskaņā.” Un ko Zanes daktere? „Kad pēc vairākiem mēnešiem aizgāju atrādīties, viņa teica, ka man laikam jādzīvo tā, kā es to daru, nevis jāgaida kaulainā.” Ko radinieki, draugi? „Protams, sauca par traku un uztraucās, vecāku dēļ arī sāku blogot, lai redz, kur esmu un ka ar mani viss kārtībā.
Izlasi jautājumu!
Kā liktenis parotaļājās ar Zani?
Atzīmē precīzāko atbildi!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!