Izlasi Sandras Landorfas intervijas ar Māru Zālīti „Sit pieci!” fragmentu!
– Vai jums, rakstot šo darbu, izkristalizējās sajūtas, ka jebkurš bērns, lai cik mīloši cilvēki viņam būtu apkārt, tomēr ir kā opozīcijā, jo nevar iekļūt pieaugušo pasaulē? Viņš dzīvi vēro kā no kupejas augšējā plaukta.
– Tam varētu piekrist. Bet bērniņam, kurš piecu gadu vecumā atgriežas no Sibīrijas, ir milzīga pieredze. Labi, viņš nekad mūžā nav redzējis ābolu, un dārzs Latvijā viņam kļūst par tādu kā Paradīzes dārzu, bet viņu ir kristījušas lietuvietes, barojusi gruzīniete – tas izklausās pēc mitoloģijas.
– Pēc Svētajiem rakstiem.
– Vai ne? Un tā nu gan ir skaidra patiesība! Ir arī ebreju krustmātes stāsts, ko arī visu dzīvi nēsāju līdzi, domājot, kad to varēšu cienīgi pastāstīt.
– Jūs runājat par operdziedātāju Asju no Londonas?
– Jā. Labi, ka Norai to esmu stāstījusi grāmatā, ko viņa rakstīja par mani, "Zīdtārpiņu musināšana", citādi teiktu, ka saceru teiksmas. Patiesībā par katru no tiem cilvēkiem varētu romānu uzrakstīt. It īpaši par Asju. Mēģināju ļoti sarežģīti – krusteniski, šķērseniski aužot, kā komponējot – ar vadmotīviem, atkārtojumiem, poētisku valodu, drausmīgu slengu un žargonu, dialogiem, tēlojumiem kopā saaust tā, lai nav tikai diegi un kamoli, bet raksts! Man tas ir jauns žanrs – romāns. Dažs labs saka – kā tu, dzejniece būdama, varēji romānu uzrakstīt?!
– Tam varētu piekrist. Bet bērniņam, kurš piecu gadu vecumā atgriežas no Sibīrijas, ir milzīga pieredze. Labi, viņš nekad mūžā nav redzējis ābolu, un dārzs Latvijā viņam kļūst par tādu kā Paradīzes dārzu, bet viņu ir kristījušas lietuvietes, barojusi gruzīniete – tas izklausās pēc mitoloģijas.
– Pēc Svētajiem rakstiem.
– Vai ne? Un tā nu gan ir skaidra patiesība! Ir arī ebreju krustmātes stāsts, ko arī visu dzīvi nēsāju līdzi, domājot, kad to varēšu cienīgi pastāstīt.
– Jūs runājat par operdziedātāju Asju no Londonas?
– Jā. Labi, ka Norai to esmu stāstījusi grāmatā, ko viņa rakstīja par mani, "Zīdtārpiņu musināšana", citādi teiktu, ka saceru teiksmas. Patiesībā par katru no tiem cilvēkiem varētu romānu uzrakstīt. It īpaši par Asju. Mēģināju ļoti sarežģīti – krusteniski, šķērseniski aužot, kā komponējot – ar vadmotīviem, atkārtojumiem, poētisku valodu, drausmīgu slengu un žargonu, dialogiem, tēlojumiem kopā saaust tā, lai nav tikai diegi un kamoli, bet raksts! Man tas ir jauns žanrs – romāns. Dažs labs saka – kā tu, dzejniece būdama, varēji romānu uzrakstīt?!
Izlasi jautājumu par lasīto tekstu!
Kāpēc M. Zālīte uzskata, ka rakstīt romānu ir ļoti sarežģīti?
Izvēlies precīzāko atbildi!
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_latviesu_val.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?