Izlasi Lindas Kusiņas-Šulces intervijas "Īpašvārdu atveides tradīcija, ticams, atmirs" fragmentu!
Žurnāliste sarunājas ar tulkotāju Maimu Grīnbergu.
Katrai valodai ir sava, ja tā var teikt, „pasaules karte”. Atšķirības teikumu uzbūvē ir būtiskas, cik zinu, igauņu un somu valodā pavisam citādi veido laikus – kā panākt, lai igauņu/somu rakstnieki latviešu valodā izklausītos pēc sevis?
Ir tāds jociņš – somugriem nav ne dzimuma, ne nākotnes. Proti, nav dalījuma sieviešu un vīriešu dzimtē, nav verba nākotnes formu. Visu nosaka konteksts un rakstnieka nodomi. Manai mīļajai Rozai Liksomai ir vairāki teksti, kur monologa runātāja dzimums atklājas tikai pēdējā teikumā. Tā kā viņas valoda bieži ir ļoti groteska, dialekta iekrāsota, risinājumu var atrast. Grūtāk ir neitrālāka reģistra tekstos, kur pārgalvīga izdarīšanās nav pieļaujama. Neko darīt, piemēram, Emmi Iterantas grāmatas „Ūdens atmiņa” latviešu un citu indoeiropiešu valodu tulkojumu lasītāji galvenās varones dzimumu uzzina nedaudz agrāk kā somu lasītājs. Ar autores piekrišanu. Arī Tommi Kinnunena „Četru ceļu krustojuma” ievads dažos tulkojumos ir mazliet nodevīgāks nekā somu oriģināls, taču arī šajā gadījumā autors teica, ka tas nav tik svarīgi. Tulkotājam jāizsver un jāizsāp, no kā var atteikties, kas ir prioritārs, kad un cik apjomīgi var mainīt teikumu, autora vēstījuma struktūru.
Žurnāliste sarunājas ar tulkotāju Maimu Grīnbergu.
Katrai valodai ir sava, ja tā var teikt, „pasaules karte”. Atšķirības teikumu uzbūvē ir būtiskas, cik zinu, igauņu un somu valodā pavisam citādi veido laikus – kā panākt, lai igauņu/somu rakstnieki latviešu valodā izklausītos pēc sevis?
Ir tāds jociņš – somugriem nav ne dzimuma, ne nākotnes. Proti, nav dalījuma sieviešu un vīriešu dzimtē, nav verba nākotnes formu. Visu nosaka konteksts un rakstnieka nodomi. Manai mīļajai Rozai Liksomai ir vairāki teksti, kur monologa runātāja dzimums atklājas tikai pēdējā teikumā. Tā kā viņas valoda bieži ir ļoti groteska, dialekta iekrāsota, risinājumu var atrast. Grūtāk ir neitrālāka reģistra tekstos, kur pārgalvīga izdarīšanās nav pieļaujama. Neko darīt, piemēram, Emmi Iterantas grāmatas „Ūdens atmiņa” latviešu un citu indoeiropiešu valodu tulkojumu lasītāji galvenās varones dzimumu uzzina nedaudz agrāk kā somu lasītājs. Ar autores piekrišanu. Arī Tommi Kinnunena „Četru ceļu krustojuma” ievads dažos tulkojumos ir mazliet nodevīgāks nekā somu oriģināls, taču arī šajā gadījumā autors teica, ka tas nav tik svarīgi. Tulkotājam jāizsver un jāizsāp, no kā var atteikties, kas ir prioritārs, kad un cik apjomīgi var mainīt teikumu, autora vēstījuma struktūru.
Atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
Par ko tulkotājs ir atbildīgs?
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!