Izlasi Lindas Kusiņas-Šulces intervijas "Īpašvārdu atveides tradīcija, ticams, atmirs" fragmentu!
Žurnāliste sarunājas ar tulkotāju Maimu Grīnbergu.
Atšķirībā no rakstniekiem, kuri gluži teorētiski var palikt savā valodas komforta zonā, brīvi izvēloties izteiksmes līdzekļus, tulkotājiem jāspēj iejusties visdažādāko autoru stilā. Starp šīs jomas profesionāļiem, kam tas izdodas vislabāk – par to liecina gan lasītāju atzinība, gan profesionāļu balvas –, ir Maima Grīnberga, kura latviešu lasītājus iepazīstinājusi ar daudziem somu un igauņu rakstniekiem. Ielasieties kaut šajā vienā fragmentā: „Mēs uzmetīsim medaināko garu pasaulē, vaivariņu garu, tādu, kas liek prātam rimt un dusēt zilgani sveķainā miegā vēl ilgas stundas pēc peldes.” Vai arī: „Izgāšlaikos brāļi māsas nelamāja un matus šamām nevienc nost nešņikāja. Kas tas i, ka visi taga grib sieviešus apcirpt?”
Kā apgūst šādu valodas lietojuma virtuozitāti?
Žurnāliste sarunājas ar tulkotāju Maimu Grīnbergu.
Atšķirībā no rakstniekiem, kuri gluži teorētiski var palikt savā valodas komforta zonā, brīvi izvēloties izteiksmes līdzekļus, tulkotājiem jāspēj iejusties visdažādāko autoru stilā. Starp šīs jomas profesionāļiem, kam tas izdodas vislabāk – par to liecina gan lasītāju atzinība, gan profesionāļu balvas –, ir Maima Grīnberga, kura latviešu lasītājus iepazīstinājusi ar daudziem somu un igauņu rakstniekiem. Ielasieties kaut šajā vienā fragmentā: „Mēs uzmetīsim medaināko garu pasaulē, vaivariņu garu, tādu, kas liek prātam rimt un dusēt zilgani sveķainā miegā vēl ilgas stundas pēc peldes.” Vai arī: „Izgāšlaikos brāļi māsas nelamāja un matus šamām nevienc nost nešņikāja. Kas tas i, ka visi taga grib sieviešus apcirpt?”
Kā apgūst šādu valodas lietojuma virtuozitāti?
Katrai valodai ir sava, ja tā var teikt, „pasaules karte”. Atšķirības teikumu uzbūvē ir būtiskas, cik zinu, igauņu un somu valodā pavisam citādi veido laikus – kā panākt, lai igauņu/somu rakstnieki latviešu valodā izklausītos pēc sevis?
Ir tāds jociņš – somugriem nav ne dzimuma, ne nākotnes. Proti, nav dalījuma sieviešu un vīriešu dzimtē, nav verba nākotnes formu. Visu nosaka konteksts un rakstnieka nodomi. Manai mīļajai Rozai Liksomai ir vairāki teksti, kur monologa runātāja dzimums atklājas tikai pēdējā teikumā. Tā kā viņas valoda bieži ir ļoti groteska, dialekta iekrāsota, risinājumu var atrast. Grūtāk ir neitrālāka reģistra tekstos, kur pārgalvīga izdarīšanās nav pieļaujama. Neko darīt, piemēram, Emmi Iterantas grāmatas „Ūdens atmiņa” latviešu un citu indoeiropiešu valodu tulkojumu lasītāji galvenās varones dzimumu uzzina nedaudz agrāk kā somu lasītājs. Ar autores piekrišanu. Arī Tommi Kinnunena „Četru ceļu krustojuma” ievads dažos tulkojumos ir mazliet nodevīgāks nekā somu oriģināls, taču arī šajā gadījumā autors teica, ka tas nav tik svarīgi. Tulkotājam jāizsver un jāizsāp, no no kā var atteikties, kas ir prioritārs, kad un cik apjomīgi var mainīt teikumu, autora vēstījuma struktūru. [..]
Vēl joprojām atkal un atkal mēdz atskanēt paziņojumi, ka latviešu valoda nav pietiekami bagāta šim vai tam. Kā izjūtat latviešu valodas bagātību, daudzveidību, vai ir kāda joma, kur bijušas grūtības piemeklēt autora izteiksmei atbilstošu latviešu vārdu?
Galvenais ir uztvert pareizo reģistru, un gan jau tad vajadzīgie risinājumi atradīsies (protams, izņemot gadījumus, kad neatrodas un nemaz nav iespējams atrast, tādu tekstu labāk vienkārši netulkot). Reizēm man šķiet, ka somu un igauņu valodā ir bagātāks skaņu atdarināšanas arsenāls. Un bieži gribas šīs valodas apskaust par vieglumu, ar kādu tiek radīti jauni salikteņi, cik cak, gatavs – un neviens nebrīnās.
Kuru no somugru valodu raksturīgajām īpatnībām vēl bez vārda beigu noraušanas var saskatīt šajā citātā:
„Kas tas i, ka visi taga grib sieviešus apcirpt?"
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!