Izlasi Lindas Kusiņas-Šulces intervijas "Īpašvārdu atveides tradīcija, ticams, atmirs" fragmentu!
Žurnāliste sarunājas ar tulkotāju Maimu Grīnbergu.
Atšķirībā no rakstniekiem, kuri gluži teorētiski var palikt savā valodas komforta zonā, brīvi izvēloties izteiksmes līdzekļus, tulkotājiem jāspēj iejusties visdažādāko autoru stilā. Starp šīs jomas profesionāļiem, kam tas izdodas vislabāk – par to liecina gan lasītāju atzinība, gan profesionāļu balvas –, ir Maima Grīnberga, kura latviešu lasītājus iepazīstinājusi ar daudziem somu un igauņu rakstniekiem. Ielasieties kaut šajā vienā fragmentā: „Mēs uzmetīsim medaināko garu pasaulē, vaivariņu garu, tādu, kas liek prātam rimt un dusēt zilgani sveķainā miegā vēl ilgas stundas pēc peldes.” Vai arī: „Izgāšlaikos brāļi māsas nelamāja un matus šamām nevienc nost nešņikāja. Kas tas i, ka visi taga grib sieviešus apcirpt?”
Kā apgūst šādu valodas lietojuma virtuozitāti?
Kā apgūst šādu valodas lietojuma virtuozitāti?
Esat ļoti pieredzējusi tulkotāja, zinām daudz Jūsu tulkoto grāmatu.
Bet vai Jūs izmantojat arī vārdnīcas?
Bet vai Jūs izmantojat arī vārdnīcas?
Vienmēr esmu bijusi atkarīga no vārdnīcām, esmu un būšu, jo neuzticos savai atmiņai un zinu, ka daudz ko nezinu. Agrāk tā bija grāmatu armāda, tagad – elektroniskie resursi. Kad tulkoju, vaļā stāv, „Latviešu literārās valodas vārdnīca”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca” un „Tēzaurs”. Vajadzības gadījumā – MEV, proti, Mīlenbaha un Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīca”, tiesa, to man joprojām labāk patīk šķirstīt. Vēl regulāri lietoju dažādas man noderīgas somu un igauņu skaidrojošās un tulkojošās elektroniskās vārdnīcas. Pat man labi zināmu svešvalodu (arī latviešu valodas) vārdiem var būt nozīmes, kas man ne sapņos nerādās. Nepārbaudīt katru kaut mazliet dīvainu vai aizdomīgu vārda lietojumu ir nolaidība.
Atzīmē pareizās atbildes uz jautājumu, kāpēc tulkotāja izmanto vārdnīcas!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!