Izlasi teksta fragmentu un izvēlies pareizo atbildi!
Ar visu tekstu vari iepazīties šeit.
Ingunas Ulas Cepītes biogrāfiskā romāna fragments „Ulsiks un Jāņi”
Jūnijā Ulsiks ar lielu nepacietību gaida Zāļu vakaru un Jāņus. Ulsiks zina, ka būs liela ņemšanās, ugunskuri un, galvenais, varēs ilgi palikt augšā. Ne jau nu visu nakti, bet gandrīz…
Tagad, kad viņiem pašiem ir savs dārzs, līgot brauks gan vecāku vadīto koru dalībnieki, gan vīri no „Tēvzemes”. Tas ir koris, kurā dzied vien onkuļi. To diriģē Mednis, Ulsiks zina, jo mamma un tētis ar viņu draudzējas, brauc ciemos, rīko kopīgus koncertus saviem koriem. Vēl vecāki draudzējas ar vienu igauņu vīriešu kori un viņu vadītāju Ernesaksu. Ulsiks ir bijis viņu koncertā, tomēr nesaprot, vai viņš arī citreiz diriģē lielo kori vai savā zemē ir tikai komponists.
Ulsikam jāsteidzas, laika ir maz, jo jāpagūst sapīt garās vijas. Jā, Ulsiks ir izdomājis ap visiem trim verandas stabiem apvīt margrietiņu vijas. Pin un pin, nez cik metru jau novīts, brīnums, ka puķes nav beigušās. Ulsiks saprot, ka nepietiks. Labi, ka tētis mežā nocirtis meiju, pieliks bērziņu. Bet divi stabi izskatās pasakaini. Zālē vēl guļ pāris pīpeņu. Ulsiks sāk pa vienai raut nost baltās ziedlapiņas un klusiņām dudināt „mīl, nemīl, mīl, nemīl”, un pie pēdējās, kas vēl turas pie zeltainā viduča, sanāk „mīl”. Nu re, viss kārtībā.
Pa vārtiem nāk līgotāji, dziedādami dažādas dziesmas. Starp viņiem Kačiņa un Harītis. Arī šoreiz viņu Jāņu pušķis ir krietns, bet viņi atnesuši vēl kaut ko – četrus mazus ozoliņus.
– Ir tak katram dzīvē koks jāiestāda, vislabāk ozols Līgo vakarā, – Harītim vienmēr ir kāds sakāmais.
Ulsiks Jāņu vainagiem ir saplūcis
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!