Izlasi teksta fragmentu!
Ar pilnu tekstu vari iepazīties šeit!
Tā bija īsta bruņinieku pils, pati pēdējā Latvijā, kurā vēl dzīvoja cilvēki.
Agros darbdienas rītos te smaržoja pēc kafijas, vakaros pēc zupām, bet svētdienu pusdienas laiks sevi pieteica ar ceptu sīpolu un cūkgaļas garšīgo aromātu, kas plūda ārā pagalmā pa atvērtajiem virtuvju logiem.
Tāpēc katrs svešinieks, te pirmoreiz ienākot, sākumā pārsteigts vērās apkārt. Un kāds tur brīnums – visas līdzīga vecuma pilis jau sen bija pārvērtušās drupās, kur mājoja vien pūces un sikspārņi.
Tomēr šī pils, par spīti laikam, vēl turējās. Turējās varbūt ne tikai tāpēc, ka tajā dzīvoja cilvēki, bet drīzāk tāpēc, ka pils pati dzīvoja cilvēkos un cilvēks, kurā šī pils dzīvoja, nespēja meklēt sev citu mājvietu, viņš jutās droši un labi vienīgi šeit. (..)
Ilmārs gandrīz visus savus divpadsmit dzīves gadus pat nenojauta, ka pils viņā mājo jau kopš dzimšanas.
Agros darbdienas rītos te smaržoja pēc kafijas, vakaros pēc zupām, bet svētdienu pusdienas laiks sevi pieteica ar ceptu sīpolu un cūkgaļas garšīgo aromātu, kas plūda ārā pagalmā pa atvērtajiem virtuvju logiem.
Tāpēc katrs svešinieks, te pirmoreiz ienākot, sākumā pārsteigts vērās apkārt. Un kāds tur brīnums – visas līdzīga vecuma pilis jau sen bija pārvērtušās drupās, kur mājoja vien pūces un sikspārņi.
Tomēr šī pils, par spīti laikam, vēl turējās. Turējās varbūt ne tikai tāpēc, ka tajā dzīvoja cilvēki, bet drīzāk tāpēc, ka pils pati dzīvoja cilvēkos un cilvēks, kurā šī pils dzīvoja, nespēja meklēt sev citu mājvietu, viņš jutās droši un labi vienīgi šeit. (..)
Ilmārs gandrīz visus savus divpadsmit dzīves gadus pat nenojauta, ka pils viņā mājo jau kopš dzimšanas.
Izlasi jautājumu!
Kā tu izproti apgalvojumu „pils pati dzīvoja cilvēkos”?
Atzīmē precīzāko pilnā teikumā sniegto atbildi uz doto jautājumu!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!