Izlasi teksta fragmentu!
Ar pilnu tekstu vari iepazīties šeit!
Ilmārs dzīvoja pilī. Viņam bija divpadsmit gadu, bet pils stāvēja pakalnā virs pilsētiņas jau vairāk nekā septiņus gadsimtus. Tā bija īsta bruņinieku pils, pati pēdējā Latvijā, kurā vēl dzīvoja cilvēki.
Agros darbdienas rītos te smaržoja pēc šokolādes, vakaros pēc zupām, bet svētdienu pusdienas laiks sevi pieteica ar ceptu sīpolu un cūkgaļas garšīgo aromātu, kas plūda ārā pagalmā pa atvērtajiem virtuvju logiem.
Tāpēc katrs svešinieks, te pirmoreiz ienākot, sākumā pārsteigts vērās apkārt. Un kāds tur brīnums – visas līdzīga vecuma pilis jau sen bija pārvērtušās drupās, kur mājoja vien pūces un sikspārņi.
Agros darbdienas rītos te smaržoja pēc šokolādes, vakaros pēc zupām, bet svētdienu pusdienas laiks sevi pieteica ar ceptu sīpolu un cūkgaļas garšīgo aromātu, kas plūda ārā pagalmā pa atvērtajiem virtuvju logiem.
Tāpēc katrs svešinieks, te pirmoreiz ienākot, sākumā pārsteigts vērās apkārt. Un kāds tur brīnums – visas līdzīga vecuma pilis jau sen bija pārvērtušās drupās, kur mājoja vien pūces un sikspārņi.
Izlasi virknes ar smaržām!
Atzīmē to, kurā minētas visas, par kurām informācija atrodama tekstā!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!