Izlasi Gunitas Nagles intervijas fragmentu ar rakstnieku Jāni Joņevu!
Rakstnieks Jānis Joņevs (1980) kļuva pazīstams ar 90. gadu metālistu paaudzes aprakstu romānā „Jelgava 94”.
Par ko visbiežāk domā, rakstot savus darbus? Par kādām idejām?
Tas, ko mēs uzskatām par lielām idejām, bieži vien ir kompleksi, kas saistīti ar nespēju būt brīviem. Arvien biežāk runā, ka mūsdienu sabiedrībā nav vērtību, liberālisms novedis pie tā, ka nav izpratnes par labo un ļauno. No tā izriet skumjš jautājums: vai tad mēs zinām, kas ir labs un ļauns, tikai tad, kad mums to kāds stingri pasaka? Un vērtības ir tikai tad, kad mums tās uzspiež? Vai tad nemākam būt brīvi, vajag kādu, kas mūs dzenā un stāsta, kā rīkoties?
Vai tu laiku pa laikam norobežojies no sabiedriskās dzīves un raksti to, ko neviens neprasa? Kāpēc tu to dari?
Kāpēc tomēr rakstu? Gribas izstāstīt ko tādu, ko pat draugam nestāstītu. Bernāra Marijas Koltesa (franču rakstnieka) lugā Kokvilnas lauka vientulībā teikts, ka tas, kas uz sirds, jāizstāsta tā, it kā to stāstītu vieninieka kameras sienām vai kokvilnas lauka vientulībā. Rakstot cilvēks pasaka ko tādu, ko nevienam nestāstītu, pašu svarīgāko un slēptāko. Vai, ja atklātu, tad pilnīgam svešiniekam, uz ceļa nostopēta auto šoferim. Savukārt Mišels Velbeks (franču rakstnieks) teicis, ka tad, ja dzīve mūs neapmierina, rakstot varam uzbūvēt realitāti, kurā paši esam noteicēji. Taču, kad ir šāda vara, ne vienmēr gribas veidot pasauli, kurā viss ir ideāli. Gribas, lai ir visādi.
Atzīmē teksta fragmenta tematu!
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2017/vidussk/12kl_latviesu_valoda.pdf
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!