Izlasi Gunitas Nagles intervijas fragmentu ar rakstnieku Jāni Joņevu!
Rakstnieks Jānis Joņevs (1980) kļuva pazīstams ar 90. gadu metālistu paaudzes aprakstu romānā „Jelgava 94”.
Ko tev kā literātam devis tekstu redaktora darbs?
Pozitīvais devums ir izteiksmes skaidrība. Tas ir galvenais elks, kam kalpojam. Svarīga noteiktība, prasme izteikties pēc iespējas vienkāršākiem izteiksmes līdzekļiem, skaidri, nesamudžināti.
Vai tu laiku pa laikam norobežojies no sabiedriskās dzīves un raksti to, ko neviens neprasa? Kāpēc tu to dari?
Nevarētu teikt, ka man ir liela nepieciešamība rakstīt. Esmu gribējis rakstīt jau kopš pusaudža gadiem, tomēr tā man nav tikpat liela vajadzība kā elpot. Nesen lasīju citātu, šķiet, to teicis Malkolms Lovrijs (britu rakstnieks): „Es neesmu es, bet vējš, kas pūš man cauri.” Redzi, literātiem ir kaut kas tāds, ko viņi noķer, pamana, un tad viņiem gribas to pierakstīt. Man patīk arī Marsela Prusta (franču rakstnieka) formulējums – lai saprastu, kas ar tevi notiek, ir jāpieraksta. Taču akūtas nepieciešamības rakstīt man nav.
Atzīmē teksta fragmenta tematu!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!