Saziņa jeb komunikācija ir netaņemama mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tai ir vairāki veidi, kurus būt svarīgi zināt.
Pēc saziņas apstākļiem tiek izšķirta:
- verbālā saziņa – saziņa tiek veikta, izmantojot vārdus, turklāt šī izmantošana var būt gan mutvārdos, gan rakstveidā.
- neverbālā saziņa ir saziņa bez vārdiem, informācijas nodošanai izmantojot žestus, mīmiku, dažādus signālus, ķermeņa stāju u. tml
Pēc formas tiek izšķirta:
- rakstveida saziņa mūsdienās lielākoties būs verbāla saziņa, taču ir jomas, kurās informācija tiek darīta zināma, izmantojot nosacītas zīmes, simbolus, apzīmējumus, saīsinājumus, piemēram, ceļa zīmes, dažādas shēmas u. tml.;
- mutvārdu saziņai ir dažādas formas: monologs, dialogs, polilogs, diskusija, debates, disputs
Pēc saziņas līdzekļiem tiek izšķirta:
- privātā saziņa ir tāda saziņa, kas pieder atsevišķam cilvēkam, nevis sabiedrībai vai valstij. Privātā saziņa var būt gan mutvārdos, piemēram, draugu saruna, gan rakstveidā, piemēram, telefona īsziņa mammai.
- oficiālā saziņa var būt gan mutvārdos, piemēram, skolas direktora uzruna 1. septembrī, gan rakstveidā, piemēram, iesniegums uzņemšanai kādā pulciņā.
Pirms aplūkot šo tematu, noskaties 6. klases temata video, lai atkārtotu zināmo!
Informācijas apmaiņa ir saziņa jeb komunikācija.
Informācijas uztveršanu sauc par informācijas iegūšanu. Saziņā informācijas iegūšanai ir svarīga loma.
Cilvēks uztverto informāciju uzglabā savā atmiņā. Atmiņai ir svarīga nozīme, jo ar tās palīdzību var uzkrāt zināšanas un pēc vajadzības tās izmantot. Tā kā visu vajadzīgo informāciju cilvēks nespēj atcerēties, tad cilvēki laika gaitā ir izgudrojuši dažādus informācijas uzglabāšanas palīglīdzekļus, piemēram, grāmatas, burtnīcas, audio un video kasetes, kompaktdiskus, enciklopēdijas, vietnes internetā u.c. Informāciju gūstam arī televīzijā, radio, bibliotēkā u.c.
Lai iegūtu precīzu un pareizu informāciju, ir jāprot un jāzina, kur un kā iegūt vajadzīgo informāciju.
Svarīgi!
Jāatceras, ka pietiekami ticamu vai oficiālu informāciju nevarēs sniegt tavs draugs vai draugi domubiedru grupā.
Ne vienmēr visu var uzzināt no drauga, lai gan viņš noteikti ir ļoti zinošs daudzās jomās.
Arī internets ir ļoti noderīgs informācijas meklēšanai, bet ne vienīgais veids, kā iegūt precīzu un pareizu informāciju.
Piemēram, savam draugam var pajautāt par laika ziņām vai par kādas grāmatas autoru, taču šī informācija noteikti nebūs precīza. Lai uzzinātu par grāmatas autoru un/vai tās mākslinieku, noteikti vajadzētu aiziet uz bibliotēku un šo grāmatu paņemt rokās, un visu izpētīt pašam. Protams, šādu informāciju var iegūt arī internetā – izdevniecību mājas lapās.
Arī laika vai sporta ziņas tavs draugs varbūt ir kaut kur dzirdējis, bet viņš var kļūdīties un Tev atstāstīt neprecīzi.
Taču draugam noteikti vari lūgt informāciju, kur ātrāk un lētāk saremontēt velosipēdu vai datoru, ja viņš to jau ir darījis, viņam var jautāt par aktualitātēm jeb jaunumiem savā skolā u.c. neoficiālu informāciju.
Vienmēr jācenšas kritiski izvērtēt, kurš avots var sniegt aktuālāko un pareizāko informāciju.
Ziņu nodošanas vēsture ir sena un daudzveidīga, tā attīstījusies līdz ar cilvēku sabiedrību, tehnoloģijām un kultūru, tā vienmēr bijusi svarīga cilvēku saziņas forma, kas ļāvusi nodot svarīgu informāciju, notikumus, idejas un zināšanas.
Vari izpētīt teorijas daļu par informācijas nodošanas veidiem un vēsturi.