Miniatūras specifika
Spilgtus miniatūras formas paraugus devis Jānis Sudrabkalns krājumā "Viena bezdelīga lido" (1937). Ierosmes avots šīm miniatūrām ir kāds sīkums, kāds gluži nenozīmīgs atgadījums (piemēram, vējā norauta cepure), tomēr dzejnieka fantāziju rosinošs. Mazajos, gleznainajos tēlojumos ir nedaudz skumja rezignācija par dzīves ritējumu un arī liela laipnība un labvēlība pret cilvēkiem un lietām.
rezignācija - psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.)
Latviešu literatūrā zināmākie miniatūru autori ir:
- Jānis Sudrabkalns ("Viena bezdelīga lido", "Bezdelīgas atgriežas");
- Mirdza Ķempe ("Dzintara spogulis");
- Maksimilians Kvite ("Nostalģija saulrieta krāsā");
- Ilze Indrāne ("Ar basām kājām");
- Regīna Ezera ("Zvaigžņu lietus");
- Sandra Vensko ("Vēstules naktssargam", "Pankūkas, kurmis un AstesZvaigzne: stāsti maniem bērnības draugiem");
- Māra Svīre ("Ja pulkstenis nenodos") u. c.