4. Fāžu pāreju veidi

Fāžu pārejas iedala divos veidos: pirmā un otrā veida fāžu pārejas.
Pirmā veida fāžu pāreja norisinās temperatūras, spiediena vai cita vielas parametra izmaiņu ietekmē. Procesā lēcienveidīgi izmainās vissvarīgākie primārie vielas parametri, piemēram, blīvums, koncentrācija, iekšējā enerģija.
Par pirmā veida fāžu pāreju nosauc vielas agregātstāvokļa maiņu procesus: kušana un kristalizācija, iztvaikošana un kondensācija, sublimācija un desublimācija.

 

Pievadot / aizvadot siltumu, mainās molekulu kustības intensitāte un mijiedarbība, sasniedzot konkrētu temperatūru, sākas fāžu pāreja. Mainoties attālumiem starp vielas molekulām, mainās vielas blīvums un molekulu enerģija.

Otrā veida fāžu pārejā vielas blīvums un iekšējā enerģija nemainās. Tāpēc ar neapbruņotu aci šādu procesu pamanīt nevar. Lēcienveida izmaiņas notiek ar citiem parametriem, tādiem kā siltumietilpība, termiskās izplešanās koeficients utt.
Otrā veida fāžu pārejas notiek tādos gadījumos, kad mainās vielas struktūras simetrija (var pilnīgi izzust vai samazināties) vai mainās kristāliskā režģa simetrijas tips. 
Otrās veida fāzes pāreju piemēri ir: metālu un sakausējumu pāreja supravadītspējas stāvoklī, šķidrā hēlija pāreja supraplūstamības stāvoklī, dzelzs feromagnētisko īpašību izzušanā Kirī temperatūrā.

Zīmējumā var redzēt materiāla pretestības izzušanu, samazinoties temperatūrai līdz kritiskai vērtībai. Notikusi fāžu pāreja uz supravadošu stāvokli.

 

Feromagnētiķi zaudē savas feromagnētiskās īpašības, kad temperatūra sasniedz Kirī temperatūru. Zīmējumā ir redzams, kā mainās parauga magnetizācija, mainoties temperatūrai.

 

 

Aplūkojot hēlija stāvokļa diagrammu, var pamanīt, ka šķidrs hēlijs var atrasties divos stāvokļos: He-1 un He-2.

He-2 piemīt supraplūstamība — spēja plūst caur kapilāriem bez berzes. Interesantas arī citas īpašības. Viskozitāte gandrīz nav. Vārās bez burbuļošanas, t.i. notiek iztvaikošana no virsmas.