Ja reizināšanā jebkuru skaitli var sareizināt ar jebkuru citu skaitli, tad dalīšanā ir citādi. Ne katru veselu skaiti var sadalīt vienādās daļās.
Piemēram, vai var sadalīt \(5\) konfektes \(2\) bērniem tā, lai katram būtu vienāds skaits konfekšu?
Nevar - katrs bērns saņems pa \(2\) konfektēm, bet \(1\) paliks pāri.
To daļu, kas paliek pāri, dalīšanā sauc par atlikumu.
Šādā gadījumā dalīšanas pieraksts ir sekojošs.
Lasa šādi: \(5\) dalīt ar \(2\), ir \(2\), atlikumā \(1\).
Svarīgi!
Atlikums vienmēr ir mazāks nekā dalītājs!
Tātad ir jānosaka, cik reižu dalītājs ietilpst dalāmajā, jeb jāatrod maksimāli lielākais skaitlis, kurš ar dalītāju dalās bez atlikuma, un tad jānosaka atlikums.
Lai pārbaudītu, vai ir pareizs dalījums, tad dalījumu reizina ar dalītāju un pieskaita atlikumu. Rezultātam jābūt vienādām ar dalāmo.
Dalāmais \(:\) dalītājs \(=\) dalījums; atlikums
Pārbaude: Dalījums \(·\) dalītājs \(+\) atlikums \(=\) dalāmais
Ja ir nepieciešams mazāku skaitli dalīt ar lielāku skaitli (dalāmais ir mazāks nekā dalītājs), tad rezultātā raksta \(0\), bet atlikumā - dalāmo.
Piemēram:
Līdzīgi dalāmi ir arī divciparu skaitļi ar viencipara skaitli.
Piemēram:
Pārbaude:
Dalīšana ar pilniem desmitiem ar atlikumu
Lai kādu skaitli, kuram pēdējais cipars nav \(0\), izdalītu ar pilniem desmitiem \(10\), \(20\) utt., šiem skaitļiem jāatmet pēdējie cipari un jāizdala skaitļi. Divciparu skaitļa pēdējais cipars parāda atlikumu.
Piemēram:
Dalīšana rakstos ar atlikumu
Dala divciparu skaitli ar viencipara skaitli tāpat, kā bez atlikuma, tikai beigās, atņemot vienus, aprēķina atlikumu, un to pieraksta rezultātā. Vēro piemēru: