2. daļas 5. uzdevums. Argumentācija - roņu un zvejnieku interešu salāgošana — uzdevums. Jaunās tēmas (izstrāde), L. Lāce-Jeruma.

Izlasi tekstu un iepazīsies ar grafikā dotajiem datiem!

Mūsdienās aktualizējies jautājums par pelēko roņu (Halichoerus grypus) populācijas pieaugumu Baltijas jūrā. Roņi posta zvejas rīkus un samazina lomu apjomus, izēdot zivis no tīkliem. Lai risinātu zvejnieku sūdzības par pelēko roņu radītajiem zaudējumiem, Latvijā 19 juridiskām personām ir izsniegtas atļaujas veikt roņu nogalināšanu tiešā zvejas rīku tuvumā. Šīs atļaujas paredz iespēju zvejniekiem no 1. septembra līdz 31. decembrim izmantot medību ieročus, lai aizbaidītu roņus, stingri ievērojot drošības un sugas aizsardzības prasības. Nogalināšanas mērķis nav roņu populācijas samazināšana, bet gan to izturēšanās maiņa – cenšoties iemācīt roņiem izvairīties no zvejas rīkiem kā bīstamas vietas, ilgtermiņā varētu mazināt zvejniekiem nodarītos zaudējumus.

Izmantojot dotos datus, uzraksti vienu argumentu “par” roņu letālas atbaidīšanas izmantošanai, lai samazinātu zvejniekiem nodarīto zaudējumu apmēru!

1. Kādi ir pierādījumi pamatojumam?

Atzīmē divas pareizās atbildes!

Pelēko roņu skaits Baltijas jūrā pēdējo 10 gadu laikā ir svārstījies bez skaidras pieauguma tendences, turoties līmenī starp 30 līdz 40 tūkstošiem īpatņu.
Grafikā redzams, ka zvejnieku zaudējumi pēdējo 10 gadu laikā ir palikuši samērā nemainīgi - ap 110 000 EUR gadā.
Zvejnieku zaudējumi zvejas rīkiem pēdējo 10 gadu laikā ir pieauguši, jo pēc grafika redzams, zaudējumi pieauguši par aptuveni 35 000 EUR.
Pelēko roņu populācija Baltijas jūrā pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājusies, kā redzams grafikā, kur roņu skaits pieaug no aptuveni 100 000 līdz apmēram 135 000 īpatņu.
Zvejnieku zaudējumi zvejas rīkiem pēdējo 10 gadu laikā ir pieauguši no 30 000 līdz 128 000 EUR.
Pelēko roņu populācija Baltijas jūrā pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par aptuveni 20 000.

2. Kādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz pierādījumiem?

Tā kā zvejnieku zaudējumi pēdējo 10 gadu laikā nav strauji pieauguši, var secināt, ka roņu letālās atbaidīšanas ieviešana nav nepieciešama.
Ņemot vērā roņu populācijas pieaugumu un vienlaicīgu zvejnieku zaudējumu palielināšanos, letāla roņu atbaidīšana var veicināt roņu izvairīšanos no zvejas rīkiem un ilgtermiņā mazināt zaudējumus.
Ņemot vērā roņu letālās atbaidīšanas izmantošanu, var secināt, ka šī metode veicinās pelēko roņu populācijas būtisku samazināšanos Baltijas jūrā, kas ilgtermiņā mazinās konfliktu ar zvejniekiem.
Pamatojoties uz dotajiem datiem, var secināt, ka roņu letālā atbaidīšana ir pietiekams pasākums, lai ilgtermiņā stabilizētu zvejniecības nozari Baltijas jūrā.

Uzdevumi.lv Tev piedāvā izvēlēties pareizo atbildi. Darbā Tev pašam ir jāuzraksta atbilde!

Atsauce:

https://www.viaa.gov.lv. Monitoringa darbs optimālajā mācību satura apguves līmenī bioloģijā vidusskolai, 2025

42. 2. daļas 5. uzdevums. Argumentācija - roņu un zvejnieku interešu salāgošana

Uzdevums:

Pamanīts reklāmas bloķētājs!