2. Mugurkaulnieku neirohumorālā regulācija

Mugurkaulnieku neirohumorālā regulācija evolūcijas gaitā kļuva arvien sarežģītāka un precīzāka, jo dzīvniekiem bija nepieciešams efektīvāk uztvert apkārtējās vides pārmaiņas un pielāgot tām organisma darbību. Nervu sistēmā pakāpeniski attīstījās sarežģītāki nervu centri un smadzenes, kas ļauj ātri uztvert un apstrādāt informāciju, savukārt endokrīnā sistēma nodrošina ilgstošāku organisma procesu regulēšanu, piemēram, augšanu, vielmaiņu, vairošanos un reakciju uz stresu.

Mugurkaulniekiem nervu un endokrīnā sistēma ir cieši saistītas, piemēram, hipotalāms un hipofīze koordinē nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas darbību. Evolūcijas gaitā dažādām mugurkaulnieku grupām šīs sistēmas pielāgojās to dzīvesveidam – zivīm tās palīdz pielāgoties ūdens videi, abiniekiem un rāpuļiem mainīgai temperatūrai, putniem sezonālām pārmaiņām un lidošanai, bet zīdītājiem nodrošina īpaši sarežģītu organisma darbības, uzvedības un iekšējās vides regulāciju.

 

Zīdītājiem ir ļoti attīstīta nervu sistēma, kuras svarīgākā daļa ir galvas smadzenes. Smadzenēs īpaši attīstītas ir smadzeņu puslodes, kuru garoza piedalās informācijas apstrādē, mācīšanās procesā, atmiņā un sarežģītas uzvedības kontrolē. Zīdītāju nervu sistēma ļauj tiem ātri reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām un arī mācīties no pieredzes. Daudzi zīdītāji spēj atcerēties iepriekš pieredzētas situācijas, apgūt jaunus uzvedības paņēmienus un pielāgot savu uzvedību.

Piemēram, lācis ar maņu orgāniem uztver apkārtējās vides signālus, piemēram, ūdens kustību vai skaņas, un šo informāciju apstrādā nervu sistēma. Atbilstoši saņemtajai informācijai smadzenes koordinē muskuļu darbību, ļaujot dzīvniekam ātri mainīt kustības, piemēram, ķert zivis vai peldēt noteiktā virzienā.

 

 

Zīdītājiem nozīmīga ir arī humorālā regulācija. Hormoni regulē augšanu, vielmaiņu, vairošanos, organisma reakciju uz stresu un citus procesus. Dažiem zīdītājiem, piemēram, sikspārņiem un murkšķiem, pirms ziemošanas mainās vielmaiņa un ķermeņa temperatūras regulācija. Šajos procesos piedalās arī endokrīnā sistēma, tostarp vairogdziedzera hormoni, kas ietekmē vielmaiņu un siltuma veidošanos. Ziemošanas laikā to darbība ir cieši saistīta ar nervu sistēmas regulāciju. 

 

 

 

Putniem ir labi attīstīta nervu sistēma, kas nodrošina sarežģītu kustību koordināciju un uzvedību. Smadzeņu uzbūve ir pielāgota putnu dzīvesveidam, īpaši lidošanai, izcilai redzei un kustību koordinācijai. Putniem labi attīstītas ir smadzeņu daļas, kas saistītas ar kustību koordināciju un informācijas apstrādi. Smadzenītes ir īpaši nozīmīgas, jo lidošanas laikā nepieciešama ļoti precīza ķermeņa kustību koordinācija un līdzsvara saglabāšana.

Putniem, tāpat kā citiem mugurkaulniekiem, darbojas arī hormonālā regulācija. Hormoni ietekmē augšanu, vielmaiņu, vairošanos un sezonālas organisma pārmaiņas.  

Mērenajā joslā dzīvojošie putni, piemēram, strazdi, spēj uztvert, ka pavasarī dienas kļūst garākas. Informāciju par gaismu uztver putna nervu sistēma un iekšējais "bioloģiskais pulkstenis", kas atrodas smadzenēs. Šī informācija ietekmē hipotalāma darbību. Hipotalāms aktivizē hormonu regulācijas ķēdi, kurā tiek izdalīti hormoni, kas ietekmē hipofīzi, bet hipofīzes hormoni stimulē dzimumdziedzeru darbību. Rezultātā palielinās dzimumhormonu daudzums, attīstās dzimumdziedzeri un pastiprinās ar vairošanos saistīta uzvedība, piemēram, dziedāšana un pārošanās uzvedība. 

Neirohumorālās darbību var raksturot sekojoši: garāka diena → smadzenes → hipotalāms → hormoni → dzimumdziedzeri → pārošanās uzvedība.

 

 

Rāpuļiem un abiniekiem ir mugurkaulniekiem raksturīga nervu sistēma, kas nodrošina organisma darbības regulēšanu un reakciju uz apkārtējo vidi.

Abiniekiem dzīvesveids ir cieši saistīts ar ūdens un sauszemes vidi, tādēļ to organisms pielāgojas gan temperatūras, gan mitruma un citu vides apstākļu izmaiņām. Neirohumorālā regulācija palīdz koordinēt šos procesus.

Rāpuļiem nervu sistēma ir sarežģītāka nekā abiniekiem, un tiem ir labāk attīstītas smadzeņu priekšējās daļas. Rāpuļu uzvedībā nozīmīga ir apkārtējās vides uztvere, kustību koordinācija un hormonālā regulācija.

Gan rāpuļiem, gan abiniekiem hormoni piedalās augšanas, vielmaiņas, vairošanās un organisma pielāgošanās vides apstākļiem regulēšanā.

 

 

Zivju nervu sistēma ir pielāgota dzīvei ūdens vidē. Smadzenes saņem informāciju no dažādiem maņu orgāniem un nodrošina kustību, barošanās un aizsargreakciju koordināciju. Zivīm īpaši nozīmīgas ir maņas, kas palīdz uztvert ūdens kustības, ķīmiskās vielas, gaismu un citus apkārtējās vides signālus. Daudzas zivis spēj uztvert arī ūdens spiediena un kustības izmaiņas ar sānu līnijas palīdzību.

Zivju organismā darbojas arī hormoni, kas regulē augšanu, vielmaiņu, vairošanos, ūdens un sāļu līdzsvaru. Zivju dzīvi būtiski ietekmē ūdens temperatūra un citi vides apstākļi, tādēļ nervu un hormonālā regulācija palīdz organismam pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

 

 

 

 

Visiem mugurkaulniekiem ir galvas un muguras smadzenes, tomēr smadzeņu uzbūve un dažādu smadzeņu daļu attīstības pakāpe atšķiras.

 

 

Svarīgi! Smadzeņu sarežģītību nevajadzētu vērtēt tikai pēc to izmēra. Daudz nozīmīgāka ir smadzeņu uzbūve, dažādu smadzeņu daļu attīstība un to funkcijas.

Piemēram, putnu smadzenes ir citādi organizētas nekā zīdītāju smadzenes, taču putni spēj veikt ļoti sarežģītas darbības, piemēram, orientēties telpā, apgūt uzvedības paņēmienus un risināt noteiktus uzdevumus.