Dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkam, organismā nepārtraukti notiek dažādi procesi, piemēram, tiek regulēta elpošana, sirdsdarbība, gremošana, kustības, augšana un reakcija uz apkārtējo vidi. Lai šie procesi notiktu saskaņoti, mugurkaulniekiem darbojas neirohumorālā regulācija.
Neirālā un humorālā regulācija nedarbojas atsevišķi. Tās sadarbojas un nodrošina organisma saskaņotu darbību un pielāgošanos apkārtējās vides izmaiņām. Piemēram, bīstamā situācijā nervu sistēma nodrošina ātru reakciju, bet vienlaikus tiek aktivizēta arī hormonu izdalīšanās, kas palīdz organismam ilgāk saglabāt gatavību darbībai.
Svarīgi!
Jo sarežģītāka ir dzīvnieka nervu sistēma, jo sarežģītāku informāciju organisms spēj uztvert, apstrādāt un izmantot savas uzvedības regulēšanai.
Dzīvniekiem nervu sistēmu uzbūve ir atšķirīga, jo tā ir atkarīga no organisma attīstības līmeņa. Nervu sistēmu dažādību ir ietekmējusi evolūcija jeb spēja pielāgoties apkārtējai videi.
Dzīvnieku nervu sistēmas pēc to uzbūves var iedalīt trīs galvenajos tipos:
1. difūzajā jeb tīklveida nervu sistēmā,
2. ganglijveida nervu sistēmā,
3. cauruļveida nervu sistēmā.
Šie tipi atšķiras pēc nervu šūnu izvietojuma un informācijas apstrādes sarežģītības. Kopumā, dzīvniekiem evolūcijas gaitā nervu sistēma kļuva arvien organizētāka un specializētāka, un nervu šūnas arvien vairāk koncentrējās noteiktās ķermeņa daļās.
Nervu sistēmu daudzveidība dzīvniekiem
1. Difūzā jeb tīklveida nervu sistēma ir viens no vienkāršākajiem nervu sistēmas veidiem. Nervu šūnas atrodas izkliedēti pa visu organismu un veido savstarpēji saistītu nervu tīklu, taču nav izveidotas smadzenes vai cits izteikts centrālais nervu sistēmas orgāns. Šādu nervu sistēmu var novērot, piemēram, hidrām un citiem zarndobumaiņiem. Ja hidrai kādā ķermeņa vietā pieskaras, kairinājums pa nervu tīklu izplatās uz citām ķermeņa daļām un izraisa reakciju, piemēram, ķermeņa saraušanos.
Šāda nervu sistēma ļauj organismam uztvert kairinājumus un reaģēt uz tiem, tomēr reakcijas nav tik precīzi koordinētas kā dzīvniekiem ar sarežģītāku nervu sistēmu.
Piemērs:
Hidra pieskaras kairinātājam → nervu šūnas uztver kairinājumu → signāls izplatās pa nervu tīklu → ķermenis saraujas.
Hidras kustības ietekmē kairinājums - spēja uztvert vietu, kur piestiprināties
2. Ganglijveida nervu sistēmā nervu šūnas tiek koncentrējas noteiktās vietās, veidojot ganglijus jeb nervu mezglus. Ganglijs ir neironu sakopojums, kas spēj saņemt, apstrādāt un tālāk pārraidīt nervu informāciju. Daudziem dzīvniekiem gangliji ir izvietoti gar ķermeni un savienoti ar nervu šķiedrām, tādējādi izveidojot sava veida nervu ķēdi.
Šāda nervu sistēma raksturīga, piemēram, tārpiem, gliemjiem un posmkājiem. Dzīvniekiem ar ganglijveida nervu sistēmu nervu darbība ir labāk koordinēta nekā dzīvniekiem ar difūzo nervu sistēmu. Dažiem dzīvniekiem ķermeņa priekšējā daļā atrodas lielāki gangliji, kas darbojas kā nervu centri jeb "galvas smadzenes" un apstrādā informāciju, kas saistīta ar maņu orgāniem un uzvedību.
Piemērs:
Slieka sajūt vibrāciju augsnē → maņu šūnas uztver kairinājumu → informācija nonāk nervu mezglos → nervu sistēma koordinē muskuļu darbību → slieka maina kustības virzienu.
Kāpuri reaģē uz skaņu, saraujoties
3. Cauruļveida nervu sistēma ir raksturīga hordaiņiem, tostarp visiem mugurkaulniekiem. Šajā nervu sistēmas tipā nervu šūnas ir īpaši koncentrētas ķermeņa mugurpusē, veidojot centrālo nervu sistēmu (CNS). Mugurkaulniekiem CNS veido galvas smadzenes un muguras smadzenes. No tām uz dažādām ķermeņa daļām stiepjas nervi, kas veido perifēro nervu sistēmu (PNS). Tādējādi nervu sistēmu var sadalīt divās lielās daļās:
- Centrālajā nervu sistēmā (CNS), kas galvenokārt apstrādā informāciju un koordinē organisma darbību un sastāv no
- galvas smadzenēm un
- muguras smadzenēm.
- Perifērajā nervu sistēmā (PNS), kas savieno centrālo nervu sistēmu ar pārējo ķermeni, nogādājot informāciju no maņu orgāniem uz CNS un pārraidot komandas no CNS uz muskuļiem un citiem orgāniem, un sastāv no
- nerviem un nervu struktūrām, kas atrodas ārpus galvas un muguras smadzenēm.
Piemērs:
Peles acis uztver plēsēju → informācija pa nerviem nonāk galvas smadzenēs → smadzenes apstrādā informāciju → CNS nosūta komandas pa nerviem → muskuļi sāk darboties → pele ieskrien alā.
Trusis, sajūtot apdraudējumu, skrien prom
| Nervu sistēmas tips | Kur atrodas nervu šūnas? | Dzīvnieku valsts pārstāvji | Raksturīgākā īpatnība |
|---|---|---|---|
| Difūzā jeb tīklveida | Izkliedētas pa visu ķermeni | Zarndobumaiņu tips | Nervu tīkls bez centrāla nervu centra |
| Ganglijveida | Koncentrētas ganglijos jeb nervu mezglos | Plakantārpu, veltņtārpu, posmtārpu, posmkāju un gliemju tipi | Izveidojušies nervu centri jeb gangliji |
| Cauruļveida | Galvenokārt CNS | Hordaiņu tips | CNS + PNS |
Nervu sistēmu salīdzinājums