Katru dienu cilvēka organisms reaģē uz dažādiem kairinātājiem. Daļa reakciju notiek apzināti, bet daļa notiek automātiski, bez cilvēka gribas un apzinātības. Šādas automātiskas reakcijas sauc par refleksiem.
Refleksi palīdz organismam:
Reflekss ir ātra, neapzināta organisma reakcija uz kairinājumu, ko nodrošina nervu sistēma.
- pasargāt sevi no bojājumiem;
- pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām;
- uzturēt organisma dzīvībai svarīgās funkcijas.
Refleksi ir daļa no mūsu neapzinātajām kustībām. Tādi ir, piemēram,
- rokas atvilkšana no karsta priekšmeta;
- mirkšķināšana, acī iekļūstot puteklītim;
- acu aizvēšana, kad acij pietuvojas svešķermenis;
- siekalu izdalīšanās, sajūtot ēdiena smaržu.
Refleksa norisē piedalās trīs veidu neironi - jušanas neirons, starpneirons un kustību neirons.
1. Jušanas neirons uztver nervu impulsu no receptora un nogādā to uz centrālo nervu sistēmu. Nervu impulsu uztver ar receptoru, kas ir dendrīta galos. Nervu impulsa kairinājumu var izraisīt sāpes, pieskāriens, ķīmiskas vielas u.c.
2. Starpneirons atrodas galvas vai muguras smadzenēs pelēkajā vielā. Tas savieno jušanas un kustību neironus un apstrādā saņemto informāciju. Ne visi refleksi notiek ar starpneirona piedalīšanos.
3. Kustību neirons nogādā nervu impulsu no centrālās nervu sistēmas uz izpildorgānu – muskuli vai dziedzeri. Tos sauc par efektoriem. Neironu aksoni nogādā impulsu līdz efektoram.
3. Kustību neirons nogādā nervu impulsu no centrālās nervu sistēmas uz izpildorgānu – muskuli vai dziedzeri. Tos sauc par efektoriem. Neironu aksoni nogādā impulsu līdz efektoram.
Neironi atšķiras pēc to uzbūves un funkcijas
Refleksa loks ir ceļš, pa kuru nervu impulss pārvietojas no receptora līdz izpildorgānam jeb efektoram.
Refleksa loku veido:
- receptors,
- jušanas neirons,
- centrālā nervu sistēma (starpneirons),
- kustību neirons,
- izpildorgāns jeb efektors.
Refleksa lokā ir iesaistīti dažādu veidu neironi
Refleksa lokus iedala atkarībā no tā vai tajā ir starpneirons vai nav starpneirona.
Vienkāršākajos refleksos nervu impulss no jušanas neirona tiek nodots tieši kustību neironam. Receptors → jušanas neirons → kustību neirons → izpildorgāns → reakcija.
Refleksa loks bez starpneirona
Piemēram, kad neirologs uzsit ar āmuriņu zem ceļa kauliņu notiek reflekss un paceļas apakšstilbs atbildes reakcijā. Receptori ceļgalā uztver kairinājumu. → Nervu impulss pa jušanas neironu nonāk muguras smadzenēs. → Tas uzreiz tiek nodots kustību neironam. → Pa kustību neironu impulss nonāk augšstilba muskulī un tas saraujas. → Kāja iztaisnojas.
Sarežģītākajos refleksos starp jušanas un kustību neironu atrodas starpneirons. Receptors → jušanas neirons → starpneirons muguras smadzenēs → kustību neirons → izpildorgāns → reakcija.
Piemēram, kad neirologs uzsit ar āmuriņu zem ceļa kauliņu notiek reflekss un paceļas apakšstilbs atbildes reakcijā. Receptori ceļgalā uztver kairinājumu. → Nervu impulss pa jušanas neironu nonāk muguras smadzenēs. → Tas uzreiz tiek nodots kustību neironam. → Pa kustību neironu impulss nonāk augšstilba muskulī un tas saraujas. → Kāja iztaisnojas.
Sarežģītākajos refleksos starp jušanas un kustību neironu atrodas starpneirons. Receptors → jušanas neirons → starpneirons muguras smadzenēs → kustību neirons → izpildorgāns → reakcija.
Refleksa loks ar starpneironu
Kad cilvēks pieskaras karstam priekšmetam, ādā esošie receptori uztver karstumu. → Nervu impulss pa jušanas neironu nonāk muguras smadzenēs. → Tur no jušanas neirona impulss nonāk starpneironā. → Starpneirons to nodod kustību neironam. → Roku muskuļi saraujas. →
Roka tiek atvilkta no karstā priekšmeta.
Tikai pēc tam nervu impulss nonāk galvas smadzenēs, kur cilvēks apzinās notikušo - ir bijis karsts priekšmets, kam pieskāries, un roka ir atvilkta no priekšmeta.
Kad cilvēks pieskaras karstam priekšmetam, ādā esošie receptori uztver karstumu. → Nervu impulss pa jušanas neironu nonāk muguras smadzenēs. → Tur no jušanas neirona impulss nonāk starpneironā. → Starpneirons to nodod kustību neironam. → Roku muskuļi saraujas. →
Roka tiek atvilkta no karstā priekšmeta.
Tikai pēc tam nervu impulss nonāk galvas smadzenēs, kur cilvēks apzinās notikušo - ir bijis karsts priekšmets, kam pieskāries, un roka ir atvilkta no priekšmeta.
Apzinātas domas cilvēks domā pēc refleksa
Refleksi ir abtildes reakcijas uz kairinātājiem. Kairinātājus mēs atpazīstam automātiski, tomēr daļa no refleksiem ir iedzimti jeb beznosacījumi, kamēr daļa no tiem ir dzīves laikā iegūti jeb iemācīti un tie ir nosacījuma refleksi.
Refleksi ir abtildes reakcijas uz kairinātājiem. Kairinātājus mēs atpazīstam automātiski, tomēr daļa no refleksiem ir iedzimti jeb beznosacījumi, kamēr daļa no tiem ir dzīves laikā iegūti jeb iemācīti un tie ir nosacījuma refleksi.
Beznosacījuma refleksi ir iedzimtas, automātiskas reakcijas, kas raksturīgas visiem vienas sugas pārstāvjiem. Tie nav jāiemācās, tie jau ir "zināmi". Beznosacījuma refleksi palīdz aizsargāt organismu un nodrošina dzīvībai svarīgas funkcijas. Piemēram,
- jaundzimušajiem zīdītājiem piemīt zīdīšanas refleksi, piedzimstot automātiski tiek meklēts mātes krūtsgals, lai varētu zīst pienu,
- acu samirkšķināšana, kad tuvojas svešķermenis,
- klepošana un šķaudīšana,
- rokas atvilkšana no karsta priekšmeta.
Nosacījuma refleksi ir dzīves laikā iegūtas reakcijas, kas veidojas mācīšanās un pieredzes rezultātā. Tie veidojas, atkārtoti saistot kādu kairinātāju ar noteiktu notikumu. Nosacījuma refleksi var mainīties vai izzust, ja tie netiek atkārtoti nostiprināti. Piemēram,
- cilvēks apstājas pie sarkanās luksofora gaismas,
- skolēns, izdzirdot zvanu, dodas uz nākamo stundu,
- suns skrien pie barības bļodas, dzirdot saimnieka soļus virtuvē,
- cilvēkam mutē izdalās siekalas, sajūtot iecienīta ēdiena smaržu vai redzot to.
| Pazīme | Beznosacījuma refleksi | Nosacījuma refleksi |
| Izcelsme | Iedzimti | Dzīves laikā iegūti |
| Veidošanās | Nav jāmācās | Veidojas mācīšanās rezultātā |
| Raksturīgi | Visiem vienas sugas indivīdiem | Katram indivīdam var atšķirties |
| Noturība | Samērā nemainīgi | Var nostiprināties vai izzust |
| Piemēri | Šķaudīšana, mirkšķināšana | Reakcija uz mobilā telefona zvanu |
Salīdzinājums starp beznosacījuma un nosacījuma refleksiem