Ziedaugiem dzimumvairošanās procesā rodas sēklas. Arī kailsēkļiem dzimumvairošanos nodrošina sēklas.
Kailsēkļi ir augi, kuru sēklas attīstās čiekuros - uz čiekura zvīņām, nevis augļa iekšpusē kā segsēkļiem.
Latvijā dabā aug vairākas kailsēkļu sugas, piemēram, parastā priede, parastā egle, Zviedrijas kadiķis, parastā īve. Apstādījumos var redzēt tūjas, sudrabegles, ginku.
Kailsēkļiem izšķir vīrišķos un sievišķos čiekurus. Vīrišķie čiekuri ražo ziedputekšņus, ko vējš pārnes uz sievišķajiem čiekuriem, kur notiek apaugļošanās.
Priedes vīrišķie un sievišķie čiekuri
Apaugļošanās notiek čiekura zvīņu iekšpusē. Eglei sēklas sāk veidoties pēc pāris mēnešiem, bet priedei sēklas nogatavojas tikai otrajā gadā. Kad sēklas nogatavojas, čiekuri atveras un sēklas izkrīt, izplatoties ar vēju vai dzīvniekiem. Sēklām ir speciāli spārniņi, lai tās varētu aizlidot pēc iespējas tālāk ar vēja palīdzību. No sēklas izaug jauns kailsēklis ar sakni, stumbru un adatveida lapām.
Sēklas nogatavojas starp čiekuru zvīņām
Kadiķim un īvei sievišķie čiekuri ir ogveidīgi - tos sauc par čiekurogām. To sēklas galvenokārt izplata putni, kas tās apēd un vēlāk izdala ar izkārnījumiem.
Kadiķim sēklas nogatavojas čiekurogās
Sporaugi - sūnas, kosas, staipekņi un papardes, vairojas ar sporām.
Spora ir ar aizsargapvalku pasargāta šūna, kas satur identisku ģenētisko informāciju mātesaugam.
Sporaugu vairošanās cikls ir iedalāms divās daļās, kad veidojas dzimumpaaudze un kad - bezdzimumpaaudze. Daļai sporaugu, piemēram, sūnām dzimumpaaudze ir tā, ko redzam kā augu. Papardēm ir pretēji - bezdzimumpaaudze ir augs, kas asociējas ar papardi.
Sporaugu vairošanās ciklu shēma
Sūnām dominējošā ir dzimumpaaudze, ko var redzēt kā zaļos sūnu ciņus. Tos veido divu dzimumu augi - sievišķie un vīrišķie. Kad ar ūdens palīdzību no vīrišķā auga spermatozoīdi nonāk sievišķajā augā pie olšūnas, notiek apaugļošanās. No zigotas tālāk neattīstās sēkla, kā tas notiek sēklaugiem, bet gan dīglis. No dīgļa izveidojas bezdzimumpaaudze ar sporu vācelīti, kurā nogatavojas sporas. Kad tās ir gatavas, sporu vācelīte atveras un sporas ar vēja palīdzību izplatās apkārtējā vidē.
Sūnu dzīves cikla shēma
Papardēm dominē bezdzimumpaaudze - augs ar izteiktām lapām. Lapu apakšā ir sporu vācelītes, kurās attīstās sporas. Kad sporas ir nogatavojušās, tās izplatās apkārtējā vidē. No sporas izdīgst jauns augs - ļoti neliels, sirsniņveida, uz kura attīstās dzimumpaaudze. Ar ūdens palīdzību tiek apaugļota olšūna un sāk veidoties dīglis, kas izaug par bezdzimumpaaudzi - papardi.
Papardēm sporas attīstās sporu vācelītēs