Augi vairojas dzimumvairošanās ceļā - ar sēklām. Bezdzimumvairošanās process ir bieži izplatīts vairošanās veids augiem - vairošanās ar sporām, veģetatīvā vairošanās.
Veģetatīvā vairošanās ir process, kurā augi vairojas no to daļām, piemēram, no stumbra, saknēm un lapām.
Veģetatīvās vairošanās daudzveidība
Veģetatīvo vairošanos iedala atkarībā no auga daļas, no kuras aug jaunais augs - lapām, saknēm un to pārveidnēm, stumbra (vasas) un tā pārveidnēm.
1. Vasas (stumbra) pārveidnes.
Vasas pārveidnes ir sīpoli, bumbuļi, bumbuļsīpoli, sakneņi un stīgas.
Vasas pārveidnes ir sīpoli, bumbuļi, bumbuļsīpoli, sakneņi un stīgas.
Sīpols ir pazemes orgāns, kas sastāv no reducēta stumbra, piesaknēm, cieši kopā sakārtotām, sulīgām lapām, kā arī no pumpura. Tas uzkrāj barības vielas. Sīpoli lielākoties veidojas viendīgļlapju klases augiem, bet var veidoties arī divdīgļlapju klases augiem. Sīpols veidojas tādiem augiem kā tulpes, hiacintes un dārza sīpols.
Dārza sīpola vasas pārveidne ir sīpols
Bumbulis ir pazemes vasas pārveidne, kas uzkrāj barības vielas. Bumbuļos ir nelieli pumpuri. No katra pumpura var veidoties jauns augs. Bumbuļi raksturīgi, piemēram, kartupeļiem, topinambūriem un ingveram.
Kartupeļa vasas pārveidne ir bumbulis
Bumbuļsīpols ir pazemes vasas pārveidne – palielināts reducēts stumbrs, kam apkārt ir sausas lapas. Stumbrs uzkrāj barības vielas, bet lapas aizsargā stumbru. Bumbuļsīpoli raksturīgi, piemēram, gladiolām un krokusiem.
Gladiolu pazemes vasas pārveidne ir bumbuļsīpols
Saknenis ir pazemē augošs stumbrs. Tas spēj veidot jaunus dzinumus un saknes no posmiem. Sakneņi raksturīgi, piemēram, īrisiem un kreimenēm.
Kreimenēm jeb maijpuķītēm ir sakneņi
Stīgas ir auga stumbri, kas attīstās no mātes auga un aug virs zemes. Stumbram galotnē atrodas pumpurs, kurš iesakņojas augsnē. Stīgas ir raksturīgas, piemēram, zemenēm.
Zemenes veģetatīvi vairojas ar stīgām
2. Sakņu pārveidnes.
Sakņu pārveidnes ir gumi. Tiem raksturīgi sabiezinājumi, kuros uzkrājas barības vielas. Sadalot gumu, ir iespējams iegūt vairākus jaunos augus. Gumi raksturīgi, piemēram, dālijām.
Dāliju gumi ir sakņu pārveidnes
3. Augu pavairošanas metodes.
Meristēmas ir viens no jaunākajām veidiem, kā pavairot augus, izmantojot veidotājaudus. Tiek izmantota neliela augu audu daļa, no kuras laboratorijas apstākļos barojošā vidē atjaunojas viss auga organisms. Šī metode balstās uz augu augsto reģenerācijas (atjaunošanās) spēju. Šādā veidā bieži pavairo augus, kurus citādi ir grūti pavairot. Īsā laikā iespējams iegūt daudz augu, taču šī metode ir sarežģīta un dārga. Izmantojot meristēmu metodi, pavairo, piemēram, orhidejas.
Meristēmu pavairošanas metodes shēma
Mātesauga dalīšana notiek, kad no auga atdala jauno dzinumu ar tā sakņu sistēmu. Dalīšana ir jāveic piemērotā laikā – auga miera periodā. Tos nevar dalīt ziedēšanas laikā. Šo metodi izmanto retāk, jo to var pielietot tikai atsevišķiem augiem, kuri veido dzinumu sazarojumu, piemēram, sukulenti un hostas.
Hostu var sadalīt pa daļām
Pavairošana ar spraudeņiem ir viens no izplatītākajiem pavairošanas veidiem. Augam tiek nogriezta daļa, no kura vēlāk attīstīsies jauns augs. Šai metodei ir svarīgi veidot apstākļus, kuri nodrošina sakņu veidošanos spraudenim. Ar spraudeņiem var pavairot, piemēram, ābeles, vīnogas, begonijas.
Pavairošana ar spraudeņiem ir bieži sastopama pavairošanas metode
Pavairošana ar noliektņiem ir metode, kas izdodas gandrīz vienmēr. Šajā gadījumā jaunais augs ir savienots ar mātes augu, līdz tam izveidojas sava sakne. Izmantojot šo metodi, iegūst salīdzinoši maz jauno augu. Ar noliektņiem pavairo, piemēram, upenes.
Noliektņi - noliekti auga zari, kuriem gaida apsakņošanos
Augu uzpotēšana ir populāra augu pavairošanas metode, kurā tiek savienoti divi augi, kuri saaug kopā un veido jaunu augu. Svarīgi izvēlēties divus saderīgus un pēc iespējas radnieciskākus augus. Ar potēšanu pavairo, piemēram, ābeles un citrusaugus.
Uzpotēšanas procesa shēma