Bezmugurkaulnieki barojas dažādos veidos - ēdot augus, aktīvi medījot, filtrējot ūdeni, paralizējot laupījumu, ēdot satrūdējušu barību utt. Arī bezmugurkaulnieku gremošanas orgānu sistēma ir pielāgojusies uzņemtajam barības veidam un iegūšanas procesam.
1. Posmkāji.
Kukaiņiem mutes orgāni ir pielāgojušies barības uzņemšanas veidam.
- Grauzējtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kuri ēd cietu barību, piemēram, vabolēm, prusakiem, spārēm.
- Sūcējtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kuri izmanto šķidru barību, piemēram, tauriņiem. Tie barību iesūc mutē ar snuķi.
- Dūrējsūcējtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kas sūc augu sulu vai asinis, piemēram, odiem, laputīm. Tie spēj pārdurt dzīvnieku ādu vai augu virsējo kārtu.
- Lacējtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kas pārtiek no ziedputekšņiem, nektāra, piemēram, bitēm.
- Laizītājtipa mutes orgāni ir kukaiņiem, kuri pārtiek no organisko vielu atliekām. Tāds ir, piemēram, mušām. Šie kukaiņi barības vielas uzlaiza.
Mutes orgāni kukaiņiem bieži vien ir attīstīti tikai vienā dzīves cikla stadijā – kāpuri un pieaugušie var ēst atšķirīgu barību.
Kukaiņu mutes orgāni
Zirnekļiem ir heliceras un pedipalpi. Ar helicerām tiek satverts un saplosīts medījums, to galā var būt indes dziedzera izvadkanāla atvere. Savukārt pedipalpi ir ekstremitāšu pāris pie galvkrūtīm. Vairākums zirnekļveidīgo ir plēsīgi – viņi pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem. Zirnekļi upuri vispirms saplosa ar helicerām un pēc tam ievada upura audos gremošanas sulu. Kad medījuma mīkstie audi sagremoti, tie tiek uzsūkti.
Kukaiņiem un zirnekļveidīgajiem barība pēc mutes pa barības vadu nonāk guzā, kurā barība tiek īslaicīgi uzglabāta, mitrināta. Viduszarnā notiek galvenā barības vielu gremošana un arī barības vielu uzsūkšana. Nepārstrādātie barības atlikumi nonāk galazarnā. Ūdens un sāļi tiek uzsūkti atpakaļ. Atlikumi tiek izvadīti caur anālo atveri.
Kukaiņu gremošanas orgānu sistēma
2. Gliemji.
Gliemjiem, tāpat kā citiem dzīvniekiem, barošanās sākas ar mutes dobumu. Tajā nav mēle, bet speciāla "rīvīte", kas sasmalcina barību. Pa barības vadu sasmalcinātā barība nonāk kuņģī, pēc tam turpinās gremošana arī zarnās, kur barības vielas uzsūcas. Liekais tiek izvadīts caur anālo atveri.
Gliemju gremošanas orgānu sistēma
3. Zarndobumaiņi.
Zarndobumaiņiem (medūzām, hidrām) ir tikai viena atvere – tā kalpo gan barības uzņemšanai, gan atkritumu izvadīšanai. To sauc par nepilnīgu gremošanas traktu. Barību zarndobumaiņi spēj satvert ar kustīgiem izaugumiem, kas palīdz ievadīt noķerto barību caur muti dobumā. Dobumā izdalās gremošanas sulas, kas sagremo barību, šūnās uzsūcas sagremotās barības vielas, bet atkritumvielas pa gremošanas dobumu tiek izvadītas atkal laukā.
Zarndobumaiņiem (medūzām, hidrām) ir tikai viena atvere – tā kalpo gan barības uzņemšanai, gan atkritumu izvadīšanai. To sauc par nepilnīgu gremošanas traktu. Barību zarndobumaiņi spēj satvert ar kustīgiem izaugumiem, kas palīdz ievadīt noķerto barību caur muti dobumā. Dobumā izdalās gremošanas sulas, kas sagremo barību, šūnās uzsūcas sagremotās barības vielas, bet atkritumvielas pa gremošanas dobumu tiek izvadītas atkal laukā.
Gremošana zarndobumaiņos