Ādas veselību ietekmē traumas un slimības - brūces, apdegumi, apsaldējumi, sēnītes, parazīti utt.
Dermatologs ir ārsts, kurš specializējas ādas, matu un nagu veselības aprūpē. Pie dermatologa cilvēki vēršas, ja rodas ādas izsitumi, nieze, apsārtums, pinnes, dzimumzīmju izmaiņas vai citas ādas problēmas. Ārsts apskata ādu, nepieciešamības gadījumā veic papildu izmeklējumus, nosaka ādas problēmas cēloni un iesaka piemērotāko ārstēšanu. Dermatologs arī pārbauda dzimumzīmes, lai laikus pamanītu iespējamās ādas vēža pazīmes, un konsultē par pareizu ādas kopšanu un aizsardzību pret saules ultravioletā starojuma iedarbību.
Pie dermatologa vēršas ar sūdzībām par ādas slimībām
Ādas traumas
1. Apdegumus var radīt paaugstināta temperatūra, Saules iedarbība vai ķīmiskas vielas (skābes, sārmi). Apdegusī āda kļūst sārta, sāpīga, uz tās var parādīties ar šķidrumu pildīti pūslīši.
Saules apdegums
Pirmā palīdzība apdegumu gadījumos:
- Bojāto daļu atvēsina, skalojot ar tekošu vēsu vai aukstu ūdeni vismaz 10 minūtes.
- Dzesēšanas laikā uzmanīgi atbrīvo no apģērba apdegušo vietu, ja tas nav pielipis.
- Ja ir pieejams speciāls apdeguma līdzeklis, tad uzpūš to.
- Ja bojātais ādas laukums lielāks par cietušā plaukstas laukumu vai cietušas acis, elpceļi, meklē mediķu palīdzību (113).
Svarīgi!
Atceries, nekad:
- neplēs nost pielipušu apģērbu!
- neapzied apdegušo vietu ar eļļu, sviestu vai citu taukainu līdzekli!
- enpārplēs apdeguma radītos pūšļus!
Ķīmisko apdegumu gadījumā:
- Sausu vielu notrauc no ādas, novelk arī piesārņoto apģērbu, bet nevelk apģērbu nost pār galvu un izvairās no vielas nokļūšanas uz cietušā.
- Ilgstoši (vismaz 10 minūtes) skalo apdeguma vietu ar vēsu tekošu ūdeni, tā lai ūdens tek tikai uz bojātās ādas daļas.
- Izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību (113).
2. Apsaldējumi rodas, cilvēkam nonākot zemas temperatūras ietekmē. Visbiežāk iespējams apsaldēt vaigus, degunu, roku un kāju pirkstus, ausis. Apsaldētās daļas āda kļūst bāla, nejūtīga.
Apsaldējuma ilgums un temperatūra ietekmē, cik ļoti bojāta tiek āda un tās funkcijas
Apsaldējums
Pirmā palīdzība apsaldējumu gadījumos:
- Ja ir iespēja, jānogādā cietušo siltā vietā.
- Uzmanīgi novek cieši pieguļošus vai mitrus apavus, apģērbu.
- Cietušās ķermeņa daļas ietin sausās, siltās drēbēs vai jebkādā pārklājā, kas aiztur siltumu (piem. dvieļos, segās, folija segā).
- Dod dzert siltus, saldus bezalkoholiskus dzērienus.
- Izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību (113).
Ja cietušais ir bezsamaņā, tad:
- Izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību (113).
- Novelk cietušajam slapjas drēbes un apavus un ietin sausās, siltās drēbēs vai jebkādā pārklājā, kas aiztur siltumu.
- Ja cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, uzsāk atdzīvināšanas pasākumu veikšanu.
Svarīgi!
Nekad nemasē un nerīvē ar sniegu, cimdiem vai kādu citu apģērba daļu apsaldēto vietu.
3. Brūces ir mehāniski ādas bojājumi. Brūces var būt gan seklas, gan dziļas. Tās var rasties no asu priekšmetu neuzmanīgas lietošanas, kritienu, dzīvnieku skrāpējumu, kodumu rezultātā.
Brūce
Sniedzot pirmo palīdzību:
- noskalo brūci ar ūdeni;
- uzliec tīru pārsēju;
- ja brūce asiņo, tad uzliec tīru, spiedošu pārsēju;
- ja brūce ir dziļa un spēcīgi asiņo vai tā radusies no dzīvnieka koduma, meklē mediķu palīdzību.
Svarīgi!
Ja ir tieši medicīniska ārkārtas situācija, vari zvanīt 113 (tiešais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) numurs). Ja neesi pārliecināts vai vajadzīgs arī citu dienestu atbalsts, zvani 112 (vienotais ārkārtas palīdzības tālrunis policijai, ugunsdzēsējiem, ātrai palīdzībai). Zvans tiek pāradresēts uz attiecīgo dienestu.
Ādas slimības
Biežāk sastopamās ādas slimības ir pinnes jeb akne, kašķis, kārpas, blaugznas, kā arī ādas un nagu sēnīšu slimības.
1. Pinnes rodas, ja nosprostojas ādas tauku dziedzeri vai matu maisiņi un tajos iekļūst infekcija.
Pinnes
Pinnes ir saistītas ar iekaisumu ādā
Pinnes raksturīgas pusaudžu vecumam, jo pubertitāte izraisa hormonu izmaiņas organismā, tai skaitā tauku dziedzeru darbību (tie sāk darboties pastiprināti).
Ir divu veidu pinnes:
- Melnās pinnes ir mazas, ar melnu galu un izskatās pēc tumšiem punktiem uz ādas. Tās veidojas, ja poras nosprostojas ar tauku sekrētu, notiek ķīmiskas reakcijas, radot tumšo krāsu. Tās novēro uz deguna, pieres, zoda. Šī veida pinnes nav speciāli jāārstē, tikai ādas kopšanā jāizmanto līdzekļi un paņēmieni, kuri ļauj atvērties nosprostotajiem tauku dziedzeru izvadkanāliņiem.
- Baltās pinnes veidojas, ja epiderma nosprosto poru, kurā krājas tauku sekrēts. Ja sekrēts ilgstoši uzkrājas, tajā savairojas baktērijas, radot iekaisuma procesu. Pinnes sāk veidot nelielus baltus pūslīšus jeb papulas. Ja iekaisums turpinās, izveidojas pūtīte - ar strutām pildīts pūslītis. Šajā gadījumā ādas kopšanai izmanto speciālus līdzekļus, kuru sastāvā ir dezinficējošas vielas. Ja šie līdzekļi nepalīdz un piņņu ir daudz, tās pāraug par pūtītēm, jākonsultējas ar ārstu.
Svarīgi!
Abu veidu pinnes nedrīkst izspiest, lai ādā neiekļūst un neizplatās infekcija un neveidojas rētas.
Piņņu veidi
2. Kašķi rada kašķa ērce (Sarcoptes scabiei), kura, veidojot ejas ādā, rada stipru niezi. Kasoties, cilvēks ievaino ādu, tajā iekļūst infekcija un rodas strutojoši izsitumi. Ar kašķa ērci saslimt var tikai tieši kontaktējoties ar jau saslimušo vai lietojot kopīgus apģērbus, dvieļus, apavus. Saslimšanas gadījumā jāgriežas pie ārsta.
Kašķis kopā ar bakteriālu infekciju
Kašķa ērce (Sarcoptes scabiei) mikroskopā
3. Kārpas ir cieti un sausi ādas veidojumi, kurus rada vīruss, tam liekot šūnām pastiprināti vairoties. Visbiežāk tās sastopamas bērniem un jauniešiem un tās pāriet pašas. Tomēr gadījumos, kad kārpas ir ilgstoši, daudz un traucē, jāvēršas pie dermatologa.
Kārpas
4. Ādas un nagu sēnīšu slimības izraisa patogēnās sēnītes, kas bojā ādas, nagu vai matu struktūru. Ar tām var inficēties tiešā kontaktā ar slimnieka ādu vai nagiem vai netiešā kontaktā caur koplietošanas priekšmetiem (apaviem, dvieļiem, nagu šķērītēm) vai pastaigu basām kājām mitrās vietās (baseinos, pirtīs, sporta zālēs). Simptomi:
- ādai parādās zvīņošanās, apsārtums, nieze, plaisas,
- nagiem veidojas sabiezējumi, tie kļūst trausli, mainās krāsa (dzeltena, pelēcīga), rodas nagu deformācija.
Ārstē ar pretsēnīšu ziedi, bet smagākos gadījumos lieto iekšķīgi pretsēnīšu zāles pēc ārsta nozīmējuma.
Nagu sēnīte
5. Blaugznas veidojas, ja galvas ādā atmirušās šūnas pastiprināti nolobās. Cēlonis ir saistāms gan ar nepareizu uzturu, gan matu kopšanu (matu līdzekļi, mazgāšanas biežums), gan ādas slimībām. Blaugznas bieži vien ir saistītas arī ar niezi. Lai blaugznas neveidotos, var lietot pretblauzgznu šampūnu, kā arī mainīt savus ēšanas paradumus.
Blaugznas ir ādas šūnas, kas pastiprināti nolobās