Novērojot zvaigznes ilgāku laiku, var pamanīt, kā zvaigžņotā debess maina savu izvietojumu debesīs.
Zvaigžņu kustība ir šķietama, tā ir vērojama Zemes griešanas dēļ. Mūsu platumos novērotājs, kas ir saistīts ar Zemi, vēro zvaigžņu kustību pulksteņa rādītāju kustības virzienā (no austrumiem uz rietumiem). Ja skatītos uz Zemi no kosmosa, tad varētu redzēt, ka Zeme griežas pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam (no rietumiem uz austrumiem). Debess rotācija notiek ap asi, kas paralēla Zemes griešanās asij. Tā notiek ap centru, ko sauc par debess Ziemeļpolu, kurš atrodas netālu no Polārzvaigznes.
Saule, tāpat kā zvaigznes, arī pārvietojas pa debesīm. Ziemā Saule tikai nedaudz paceļas virs horizonta, tāpēc tās ceļš ir visīsākais, bet vasarā Saule paceļas augstāk, tāpēc diennakts ceļš ir visgarākais.
Attēlā var redzēt debespuses, kurās uzlec un riet Saule dažādos gadalaikos. Planētu, dabisko pavadoņu un mākslīgo pavadoņu kustību apraksta Ņūtona un Keplera likumi.
Kā tika pierādīts, ka Zeme griežas? Viens no mēģinājumiem notika 1851. gadā. Šajā eksperimentā Fuko izmantoja \(28\) \(kg\) smagu, ar misiņu pārklātu svina lodi, kas tika iekārta \(67\) \(m\) garā auklā, kas savukārt tika piestiprināta pie ēkas kupola. Zem lodes atrodas virsma, uz kuras ir atzīmēti leņķi. Mūsdienās eksperimenta veikšanai apkārt horizontālai virsmai tiek novietoti cilindri, kuri, svārstam sasniedzot noteikto leņķi, tiek nogāzti.
Ziemeļpolā Fuko svārsts pārvietojas pulksteņrādītāja kustības virzienā, bet Dienvidpolā — pretēji. Uz ekvatora svārsta kustības plakne attiecībā pret Zemi negriežas.
Cik ātri griežas Zeme? Aplūkojiet attēlus, kuros var redzēt laiku, cik ātri pagriežas Zeme attiecībā pret Sauli un pret zvaigznēm. Jāpievērš uzmanība, ka Zeme un Saule atrodas uz horizontāli novietotas taisnes (Saules stari krīt uz noteikto zemes reģionu perpendikulāri virsmai!).
No tā izriet, ka vienu pagriezienu () Zeme veic aptuveni \(23\ h\ 56\ min\). Un tagad Zeme un Saule neatrodas uz horizontāli novietotas taisnes (saules stari krīt uz noteikto zemes reģionu slīpāk), jo Zeme griežas ne tikai ap savu asi, bet arī griežas ap Sauli. Lai Saule apgaismotu noteikto zemes reģionu tā, kā novērojuma sākumā, Zemei ir nedaudz jāpagriežas (sk. zīm.).
Tāpēc, mērot laiku, jāatšķir Saules diennaktis — \(24\ h\), un zvaigžņu diennaktis — \(23\ h\ 56\ min\ 4,1\ s\).
Zvaigžņu diennakts (jeb sideriskais apriņķojuma periods) — laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Saules diennakts — laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.