4. Svars un pārslodze

Pārslodzi var aprēķināt, dalot ķermeņa svaru ar smaguma spēku. Piemēram, kad cilvēks stāv uz zemes, pārslodze ir vienāda ar \(1\).

 

 

 

Kad ķermenis brīvi krīt, tad pārslodze ir vienāda ar \(0\). Piemēram, kosmonauts atrodas bezsvara stāvoklī, raķetei atrodoties orbītā vai brīvajā krišanā.

 

 

 

Kā aprēķināt kosmonauta pārslodzi, kad raķete startē?

 

 

Pēc otrā Ņūtona likuma $F_r-\mathit{mg}=\mathit{ma}\Rightarrow F_r=\mathit{mg}+\mathit{ma}$.

 

Tātad pārslodze ir vienāda:

 

 

Raķetes nolaišanās laikā notiek bremzēšana. Situācija ir līdzīga braukšanai liftā uz leju:

 

 

Pēc otrā Ņūtona likuma:

 

 

Pārslodze ir vienāda:

 

$\frac{P}{F_{\mathit{sm}}}=\frac{F_r}{\mathit{mg}}=\frac{\mathit{mg}+\mathit{ma}}{\mathit{mg}}=\frac{g+a}{g}=1+\frac{a}{g}$.

 

Secinājums: Kosmonauts ir pakļauts pārslodzei gan raķetes palaišanas, gan nolaišanās laikā. Pārslodzes lielums ir atkarīgs no paātrinājuma, ar kuru raķete startē vai bremzē.

Pārslodzē palielinājās cilvēka iekšējo orgānu svars. No tā izriet, ka palielinājās spēks, ar kuru orgāni darbojas gan uz cilvēka skeletu, gan cits uz citu. Tas var radīt sāpju sajūtu. Liela pārslodze ir bīstama cilvēka veselībai.